< Job 8 >

1 Så tog Sjuhiten Bildad til Orde og sagde:
Tad Bildads no Šuhas atbildēja un sacīja:
2 "Hvor længe taler du så, hvor længe skal Mundens Uvejr rase?
Cik ilgi tu tā gribi runāt? tavas mutes vārdi ir kā stiprs vējš, kas greznojās.
3 Mon Gud vel bøjer Retten, bøjer den Almægtige Retfærd?
Vai Dievs pārgrozītu tiesu, un tas Visuvarenais pārgrozītu taisnību?
4 Har dine Sønner syndet imod ham, og gav han dem deres Brøde i Vold,
Kad tavi bērni pret Viņu grēkojuši, tad Viņš tos arī nodevis viņu grēku varā.
5 så søg du nu hen til Gud og bed hans Almagt om Nåde!
Bet ja tu pie laika to stipro Dievu meklēsi un no tā Visuvarenā žēlastības lūgsies,
6 Såfremt du er ren og oprigtig, ja, da vil han våge over dig, genrejse din Retfærds Bolig;
Ja tu šķīsts būsi un taisns, tad Viņš tevi gan uzlūkos un atkal uztaisīs tavas taisnības dzīvokli.
7 din fordums Lykke vil synes ringe, såre stor skal din Fremtid blive.
Un ja tu iesākumā biji sīks, pēcgalā tu būsi ļoti liels.
8 Thi spørg dog den befarne Slægt, læg Mærke til Fædrenes Granskning!
Jo vaicā jel tiem senajiem, un liec vērā, ko viņu tēvi piedzīvojuši.
9 Vi er fra i Går, og intet ved vi, en Skygge er vore Dage på Jord.
Jo mēs esam vakarēji un nezinām nenieka; jo mūsu dienas ir kā ēna virs zemes.
10 Mon ej de kan lære dig, sige dig det og give dig Svar af Hjertet:
Viņi tevi gan mācīs un tev sacīs un no savas sirds runās.
11 Vokser der Siv, hvor der ikke er Sump, gror Nilgræs frem, hvor der ikke er Vand?
Vai ašķi aug bez dūņām, vai niedres izaug bez ūdens?
12 Endnu i Grøde, uden at høstes, visner det før alt andet Græs.
Vēl zaļo, netiek plūktas, bet nokalst ātrāki nekā visa cita zāle.
13 Så går det enhver, der glemmer Gud, en vanhelliges Håb slår fejl:
Tā iet visiem, kas Dievu aizmirst, un blēža cerība iet bojā,
14 som Sommerspind er hans Tilflugt, hans Tillid er Spindelvæv;
Viņa drošums iznīkst, un viņa patvērums ir kā zirnekļa tīkls.
15 han støtter sig til sit Hus, det falder, han klynger sig til det, ej står det fast.
Viņš atslienas pie sava nama, bet tas nestāv, viņš gan pie tā turas, bet tas nepastāv.
16 I Solskinnet vokser han frodigt, hans Ranker breder sig Haven over,
Gan viņš ir zaļš, saulei spīdot, un viņa zari izplešas viņa dārzā,
17 i Stendynger fletter hans Rødder sig ind, han hager sig fast mellem Sten;
Viņa saknes vijās ap akmeņiem un ķērās pie mūra ēkas.
18 men rives han bort fra sit Sted, fornægter det ham: "Jeg har ikke set dig!"
Kad viņš to izdeldē no viņa vietas, tad šī viņu aizliedz: Es tevi neesmu redzējusi.
19 Se, det er Glæden, han har af sin Vej, og af Jorden fremspirer en anden!
Redzi, tāds ir viņa ceļa prieks, un no pīšļiem izaug atkal citi.
20 Se, Gud agter ej den uskyldige ringe, han holder ej fast ved de ondes Hånd.
Redzi, Dievs neatmet sirdsskaidro, un neņem bezdievīgo pie rokas.
21 End skal han fylde din Mund med Latter og dine Læber med Jubel;
Kamēr Viņš tavu muti piepildīs ar smiešanos un tavas lūpas ar gavilēšanu,
22 dine Avindsmænd skal klædes i Skam og gudløses Telt ej findes mer!
Tavi ienaidnieki taps apģērbti ar kaunu, un bezdievīgo dzīvokļa vairs nebūs.

< Job 8 >