Job 36
1 Og videre sagde Elihu:
Un Elihus vēl runāja un sacīja:
2 Bi nu lidt, jeg har noget at sige dig, thi end har jeg Ord til Forsvar for Gud.
Pagaidi man vēl maķenīt, es tev mācīšu, jo no Dieva puses vēl kas jāsaka.
3 Jeg vil hente min Viden langvejsfra og skaffe min Skaber Ret;
Es meklēšu savu atzīšanu no tālienes un gādāšu savam radītājam taisnību.
4 thi for vist, mine Ord er ikke Opspind, en Mand med fuldkommen Indsigt har du for dig.
Jo tiešām, mana valoda nav meli; tavā priekšā ir, kam atzīšanas netrūkst.
5 Se, Gud forkaster det stive Sind,
Redzi, Dievs ir varens un tomēr neatmet, Viņš ir varens gudrības spēkā.
6 den gudløse holder han ikke i Live; de arme lader han få deres Ret,
Viņš bezdievīgam neliek dzīvot, un bēdīgam nes tiesu.
7 fra retfærdige vender han ikke sit Blik, men giver dem Plads for stedse hos Konger på Tronen i Højhed.
Viņš nenovērš savas acis no taisnā, bet pie ķēniņiem uz goda krēsla, tur Viņš tiem liek sēdēt mūžam, ka top paaugstināti.
8 Og hvis de bindes i Lænker, fanges i Nødens Bånd,
Un kur cietuma ļaudis ir ķēdēs un top turēti bēdu saitēs,
9 så viser han dem deres Gerning, deres Synder, at de hovmodede sig,
Tur Viņš tiem dara zināmu viņu darbu un viņu pārkāpumus, ka cēlušies lepnībā.
10 åbner deres Øre for Tugt og byder dem vende sig bort fra det onde.
Viņš tiem atdara ausi mācībai, un saka, lai atgriežas no netaisnības.
11 Hvis de så hører og bøjer sig, da ender de deres Dage i Lykke, i liflig Fryd deres År.
Ja tie nu klausa un Viņam kalpo, tad tie pavada savas dienas labumā un savus gadus laimē.
12 Men hører de ikke, falder de for Sværd og opgiver Ånden i Uforstand.
Un ja tie neklausa, tad tie krīt caur zobenu un mirst bez atzīšanas.
13 Men vanhellige Hjerter forbitres; når han binder dem, råber de ikke om Hjælp;
Bet kam neskaidra sirds, tie kurn, tie nepiesauc, kad Viņš tos saistījis.
14 i Ungdommen dør deres Sjæl, deres Liv får Mandsskøgers Lod.
Tā tad viņu dvēsele mirst jaunībā, un viņu dzīvība paiet ar mauciniekiem.
15 Den elendige frelser han ved hans Elende og åbner hans Øre ved Trængsel.
Bet bēdīgo Viņš izpestī viņa bēdās, un atver viņa ausis bēdu laikā.
16 Men dig har Medgangen lokket, du var i Fred for Ulykkens Gab; ingen Trængsel indjog dig Skræk, fuldt var dit Bord af fede Retter.
Tāpat Viņš tevi izraus no bēdu rīkles uz klaju vietu, kur bēdu nav, un tavs galds būs pilns ar treknumu.
17 Den gudløses som kom til fulde over dig, hans retfærdige Dom greb dig fat.
Bet ja tu esi pilns bezdievīgas tiesāšanās, tad tiesa un sodība tevi ķers.
18 Lad dig ikke lokke af Vrede til Spot eller Bødens Storhed lede dig vild!
Lai sirds rūgtums tev jel neskubina zaimot, un tā lielā pārbaudīšana lai tevi nenovērš.
19 Kan vel dit Skrig gøre Ende på Nøden, eller det at du opbyder al din Kraft?
Vai tu ar brēkšanu no bēdām tiksi vaļā, vai cīnīdamies ar visu spēku?
20 Ej må du længes efter Natten, som. opskræmmer Folkeslag der, hvor de er;
Neilgojies pēc tās nakts, kas noceļ tautas no savas vietas.
21 var dig og vend dig ikke til Uret, så du foretrækker ondt for at lide.
Sargies, negriezies pie netaisnības, jo tā tev vairāk patīk nekā pacietība.
22 Se, ophøjet er Gud i sin Vælde, hvo er en Lærer som han?
Redzi, Dievs ir augsts savā spēkā; kur ir tāds mācītājs, kā Viņš?
23 Hvo foreskrev ham hans Vej, og hvo turde sige: "Du gjorde Uret!"
Kas Viņam raudzīs uz Viņa ceļu, vai kas uz Viņu sacīs: Tu dari netaisnību?
24 Se til at ophøje hans Værk, som Mennesker priser i Sang!
Piemini, ka arī tu paaugstini Viņa darbu, par ko ļaudis dzied.
25 Alle Mennesker ser det med Fryd, skønt dødelige skuer det kun fra det fjerne.
Visi ļaudis to skatās ar prieku, cilvēks to ierauga no tālienes.
26 Se, Gud er ophøjet, kan ikke ransages, Tal på hans År kan ikke fides.
Redzi, Dievs ir augsts un neizmanāms, Viņa gadu pulku nevar izdibināt.
27 Thi Dråber drager han ud af Havet, i hans Tåge siver de ned som Regn,
Viņš savelk ūdens lāsītes, un lietus līst no viņa miglas.
28 og Skyerne lader den strømme og dryppe på mange Folk.
Tas līst no padebešiem un pil uz daudz cilvēkiem.
29 Hvo fatter mon Skyernes Vidder eller hans Boligs Bulder?
Vai var izprast, kā padebeši izplešas, un kā Viņa dzīvoklis rīb?
30 Se, han breder sin Tåge om sig og skjuler Havets Rødder;
Redzi, Viņš ģērbjas zibeņu spīdumā un apklājās ar jūras dziļumiem.
31 Thi dermed nærer han Folkene, giver dem Brød i Overflod;
Jo tā Viņš soda tautas un dod barības papilnam.
32 han hyller sine Hænder i Lys og sender det ud imod Målet;
Viņa abējās rokās spīdumi, un Viņš tiem rāda, kur lai sper.
33 hans Torden melder hans Komme, selv Kvæget melder hans Optræk.
Pērkona balss sludina Viņu nākam, un ganāmi pulki, ka Viņš tuvu.
