Job 35
1 Og Elihu tog til Orde og sagde:
Un Elihus vēl atbildēja un sacīja:
2 "Holder du det for Ret, og kalder du det din Ret for Gud,
Vai tev šķiet pareizi esam, ka tu saki: mana taisnība iet pāri par Dieva taisnību,
3 at du siger: "Hvad båder det mig, hvad hjælper det mig, at jeg ikke synder?"
Ka tu saki: kas man no tās atlec, ko es ar to vairāk panākšu nekā ar saviem grēkiem?
4 Jeg vil give dig Svar og tillige med dig dine Venner:
Es tev vārdu atbildēšu un taviem draugiem pie tevis:
5 Løft dit Blik imod Himlen og se, læg Mærke til Skyerne, hvor højt de, er over dig!
Skaties pret debesi un redzi, uzlūko padebešus, kas ir augsti pāri pār tevi.
6 Hvis du synder, hvad skader du ham? Er din Brøde svar, hvad gør det da ham?
Ja tu grēko, ko tu Viņam vari darīt? Un lai tavu pārkāpumu daudz, ko tu Viņam padarīsi?
7 Er du retfærdig, hvad gavner du ham, hvad mon han får af din Hånd?
Ja tu esi taisns, kas Viņam no tā tiek, jeb ko Viņš dabū no tavas rokas?
8 Du Menneske, dig vedkommer din Gudløshed, dig, et Menneskebarn, din Retfærd!
Tev cilvēkam tava bezdievība par postu, un tev cilvēka bērnam tava taisnība nāk par labu.
9 Man skriger over den megen Vold, råber om Hjælp mod de mægtiges Arm,
Par varas darbu pulku tie brēc, tie kliedz lielo kungu elkoņa dēļ.
10 men siger ej: "Hvor er Gud, vor Skaber, som giver Lovsang om Natten,
Bet neviens nesaka: kur ir Dievs, mans Radītājs, kas ir naktī dod slavas dziesmas,
11 lærer os mer end Jordens Dyr, gør os vise fremfor Himlens Fugle?"
Kas mūs darījis jo izmācītus, nekā lopus virs zemes, un gudrākus pār putniem apakš debess.
12 Der råber man, uden at han giver Svar, over de ondes Hovmod;
Tie tur brēc, bet Viņš neatbild ļauno pārgalvības dēļ.
13 til visse, Gud hører ej tomme Ord, den Almægtige ænser dem ikke,
Tiešām, Dievs netaisnību nepaklausa un tas Visuvarenais to neuzlūko.
14 endsige din Påstand om ikke at se ham! Vær stille for hans Åsyn og bi på ham!
Jebšu tu saki, ka tu Viņu neredzēsi, tā tiesas lieta ir Viņa priekšā, gaidi tik uz Viņu.
15 Men nu, da hans Vrede ej bringer Straf og han ikke bekymrer sig stort om Synd,
Bet nu, ka Viņa dusmība vēl nepiemeklē, vai Viņš tādēļ vērā neliek, ka pārkāpumu ir tik daudz?
16 så oplader Job sin Mund med Tant, uden Indsigt taler han store Ord.
Un tomēr Ījabs tukšiem vārdiem atvēris savu muti un daudz runājis bez saprašanas.
