Efeserne 5
1 Vorder derfor Guds Efterlignere som elskede Børn,
Tad nu Dievam dzenaties pakaļ kā mīļi bērni.
2 og vandrer i Kærlighed, ligesom også Kristus elskede os og gav sig selv hen for os som en Gave og et Slagtoffer, Gud til en velbehagelig Lugt.
Un staigājiet iekš mīlestības, kā arī Kristus mūs ir mīlējis un Pats par mums nodevies par dāvanu un upuri Dievam par saldu smaržu.
3 Men Utugt og al Urenhed eller Havesyge bør end ikke nævnes iblandt eder, som det sømmer sig for hellige,
Bet maucība un visa nešķīstība vai mantas kārība lai jūsu starpā netop ne minēta, kā tiem svētiem pieklājās;
4 ej heller ublu Væsen eller dårlig Snak eller letfærdig Skæmt, hvilket er utilbørligt, men hellere Taksigelse.
Arī bezkaunīga būšana un ģeķīga tērzēšana vai smiekli, kas neklājās, bet jo vairāk pateicība.
5 Thi dette vide og erkende I, at ingen utugtig eller uren eller havesyg, hvilket er en Afgudsdyrker, har Arv i Kristi og Guds Rige.
Jo to jūs zināt, ka neviens maucinieks nedz nešķīsts, nedz negausis, kas ir elkadieva kalps, nedabū mantību Kristus un Dieva valstībā.
6 Ingen bedrage eder med tomme Ord; thi for disse Ting kommer Guds Vrede over Genstridighedens Børn.
Lai neviens jūs nepieviļ ar tukšiem vārdiem, jo caur to Dieva dusmība nāk pār tiem neticības bērniem.
7 Derfor, bliver ikke meddelagtige med dem!
Tāpēc neesiet viņu biedri.
8 Thi I vare forhen Mørke, men nu ere I Lys i Herren; vandrer som Lysets Børn;
Jo jūs citkārt bijāt tumsība, bet tagad jūs esat gaisma iekš Tā Kunga. Staigājiet kā gaismas bērni,
9 (Lysets Frugt viser sig jo i al Godhed og Retfærdighed og Sandhed, )
(Jo gaismas auglis ir visāda labprātība un taisnība un patiesība),
10 så I prøve, hvad der er velbehageligt for Herren.
Un pārbaudiet, kas Tam Kungam labi patīk,
11 Og haver ikke Samfund med Mørkets ufrugtbare Gerninger. Men revser dem hellere;
Un neņemiet daļas pie tiem neauglīgiem tumsības darbiem, bet jo vairāk tos arī norājiet.
12 thi hvad der lønligt bedrives af dem, er skammeligt endog at sige;
Jo ko tie slepeni dara, to izsacīt jau ir kauns.
13 men alt dette bliver åbenbaret, når det revses af Lyset. Thi alt det, som bliver åbenbaret, er Lys.
Bet visas lietas, kad tās no gaismas top norātas nāk gaismā: jo kas nāk gaismā, ir gaisma.
14 Derfor hedder det: "Vågn op, du, som sover, og stå op fra de døde, og Kristus skal lyse for dig!"
Tāpēc Viņš saka: “Uzmosties tu, kas guli, un celies augšā no miroņiem, tad Kristus tevi apgaismos.”
15 Ser derfor nøje til, hvorledes I vandre, ikke som uvise, men som vise,
Tad nu pielūkojiet, ka jūs apdomīgi staigājiet, nekā neprātnieki, bet kā prāta ļaudis.
16 så I købe den belejlige Tid, efterdi Dagene ere onde.
Ņemiet vērā to laiku, jo tās dienas ir ļaunas.
17 Derfor bliver ikke uforstandige, men skønner, hvad Herrens Villie er.
Tādēļ neesat neprātīgi, bet saprotiet, kas ir Tā Kunga prāts.
18 Og drikker eder ikke drukne i Vin, i hvilket der er Ryggesløshed, men lader eder fylde med Ånden,
Un nepiedzeraties ar vīnu, tas ir posts; bet topiet piepildīti ar Garu,
19 så I tale hverandre til med Salmer og Lovsange og åndelige Viser og synge og spille i eders Hjerte for Herren
Runādami savā starpā slavas dziesmās un pateicības dziesmās un garīgās dziesmās, dziedādami un slavu dodami Tam Kungam savās sirdīs,
20 og altid sige Gud og Faderen Tak for alle Ting i vor Herres Jesu Kristi Navn
Pateicieties vienmēr par visu Dievam un Tam Tēvam iekš mūsu Kunga Jēzus Kristus vārda,
21 og underordne eder under hverandre i Kristi Frygt;
Cits citam padodamies iekš Dieva bijāšanas.
22 Hustruerne skulle underordne sig under deres egne Mænd, som under Herren;
Jūs sievas, esat paklausīgas saviem vīriem kā Tam Kungam.
23 thi en Mand er sin Hustrus Hoved, ligesom også Kristus er Menighedens Hoved. Han er sit Legemes Frelser.
Jo vīrs ir sievas galva, kā arī Kristus draudzes galva; Viņš ir Savas miesas Pestītājs.
24 Dog, ligesom Menigheden underordner sig under Kristus, således skulle også Hustruerne underordne sig under deres Mænd i alle Ting.
Bet kā draudze Kristum ir paklausīga, tāpat arī sievas saviem vīriem visās lietās.
25 I Mænd! elsker eders Hustruer, ligesom også Kristus elskede Menigheden og hengav sig selv for den,
Jūs vīri, mīlējiet savas sievas, tā kā arī Kristus to draudzi mīlējis un Pats par to ir nodevies,
26 for at han kunde hellige den, idet han rensede den ved Vandbadet med et Ord,
Ka Viņš to svētītu, ko ir šķīstījis caur ūdens mazgāšanu iekš vārda,
27 for at han selv kunde fremstille Menigheden for sig som herlig, uden Plet eller Rynke eller noget deslige, men for at den måtte være hellig og ulastelig.
Ka Viņš to draudzi stādītu Savā priekšā pagodinātu, kurai nebūtu nekāds traips, nedz grumba, nedz cita kāda vaina, bet ka tā būtu svēta un bezvainīga.
28 Således ere Mændene skyldige at elske deres egne Hustruer som deres egne Legemer; den, som elsker sin egen Hustru, elsker sig selv.
Tāpat pienākas vīriem savas sievas mīlēt kā savu miesu; jo kas savu sievu mīl, tas mīl sevi pašu.
29 Ingen har jo nogen Sinde hadet sit eget Kød, men han nærer og plejer det, ligesom også Kristus Menigheden.
Jo neviens vēl nav ienīdējis savu paša miesu, bet tas to kopj un glabā, tā kā arī Kristus to draudzi.
30 Thi vi ere Lemmer på hans Legeme.
Jo mēs esam Viņa miesas locekļi, no Viņa miesām un no Viņa kauliem.
31 Derfor skal et Menneske forlade sin Fader og Moder og holde fast ved sin Hustru, og de to skulle være eet Kød.
Tāpēc cilvēks atstās savu tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas, un tie divi būs viena miesa.
32 Denne Hemmelighed er stor - jeg sigter nemlig til Kristus og til Menigheden.
Šis noslēpums ir liels; bet es runāju par Kristu un par to draudzi.
33 Dog, også I skulle elske hver især sin egen Hustru som sig selv; men Hustruen have Ærefrygt for Manden!
Tāpat arī jums ikvienam būs savu sievu mīlēt kā sevi pašu; bet sieva lai bīstas vīru.
