< Salme 83 >
1 En Sang. En Salme af Asaf.
Asafa dziesma. Ak Dievs, neciet klusu, neesi kā mēms un nekavējies, ak stiprais Dievs!
2 Und dig, o Gud, ikke Ro, vær ej tavs, vær ej stille, o Gud!
Jo redzi, Tavi ienaidnieki trako un Tavi nīdētāji paceļ galvu.
3 Thi se, dine Fjender larmer, dine Avindsmænd løfter Hovedet,
Tie ņēmās viltīgus padomus pret Taviem ļaudīm un sarunājās pret tiem, ko Tu glabā.
4 oplægger lumske Raad mod dit Folk, holder Raad imod dem, du værner:
Tie saka tā: nāciet, izdeldēsim tos, ka tie vairs nav tauta, un ka Israēla vārds vairs netop pieminēts.
5 »Kom, lad os slette dem ud af Folkenes Tal, ej mer skal man ihukomme Israels Navn!«
Jo no sirds tie kopā ir sarunājušies un derību pret Tevi derējuši,
6 Ja, de raadslaar i Fællig og slutter Pagt imod dig,
Edoma un Ismaēliešu teltis, Moabs un Hagarieši,
7 Edoms Telte og Ismaeliterne, Moab sammen med Hagriterne,
Ģebals, Amons un Amaleks, Fīlisti ar Tirus iedzīvotājiem.
8 Gebal, Ammon, Amalek, Filisterland med Tyrus's Borgere;
Arī Asurs stāv viņiem klāt un ir Lata bērniem par elkoni. (Sela)
9 ogsaa Assur har sluttet sig til dem, Lots Sønner blev de en Arm. (Sela)
Dari tiem kā Midijanam, kā Siseram, kā Jabinam pie Kisones upes.
10 Gør med dem som med Midjan, som med Sisera og Jabin ved Kisjons Bæk,
Tie ir samaitāti Endorā un palikuši zemei par mēsliem.
11 der gik til Grunde ved En-Dor og blev til Gødning paa Marken!
Dari tos un viņu lielos kungus tā kā Orebu un Zebu, un visus viņu virsniekus kā Zebahu un Calmunu,
12 Deres Høvdinger gaa det som Oreb og Ze'eb, alle deres Fyrster som Zeba og Zalmunna,
Kas sacīja: ņemsim to jauko Dieva zemi sev par mantu.
13 fordi de siger: »Guds Vange tager vi til os som Eje.«
Mans Dievs, dari tos par viesuli, par pelavām vēja priekšā.
14 Min Gud, lad dem blive som hvirvlende Løv, som Straa, der flyver for Vinden.
Tā kā uguns mežu sadedzina, un kā liesma kalnus iededzina;
15 Ligesom Ild fortærer Krat og Luen afsvider Bjerge,
Tāpat dzenies tiem pakaļ ar Savu vētru un iztrūcini tos ar Savām aukām.
16 saa forfølge du dem med din Storm, forfærde du dem med din Hvirvelvind;
Pildi viņu vaigus ar kaunu, ka tie, Kungs, meklē Tavu Vārdu.
17 fyld deres Aasyn med Skam, saa de søger dit Navn, o HERRE;
Lai tie top kaunā un iztrūcinājās mūžīgi mūžam un kļūst apkaunoti un iet bojā.
18 lad dem blues, forfærdes for stedse, beskæmmes og gaa til Grunde Og kende, at du, hvis Navn er HERREN, er ene den Højeste over al Jorden!
Lai tie atzīst, ka Tu vien ar Savu Vārdu esi Tas Kungs, tas Visuaugstākais pār visu pasauli.