Salme 49
1 Til Sangmesteren. Af Koras Sønner. En Salme. Hør det, alle Folkeslag, lyt til, al Verdens Folk,
Koraha bērnu dziesma. Dziedātāju vadonim. Klausāties to, visi ļaudis, grieziet ausis šurp, visi pasaules iedzīvotāji,
2 baade høj og lav, baade rig og fattig!
Tā zemi kā augsti, bagāti kā nabagi kopā.
3 Min Mund skal tale Visdom, mit Hjerte udgransker Indsigt;
Manas mutes runa ir gudrība, un manas sirds domas ir prātīgas.
4 jeg bøjer mit Øre til Tankesprog, raader min Gaade til Strengeleg.
Es griezīšu savu ausi pie viena sakāma vārda, un izteikšu savu mīklu uz koklēm.
5 Hvorfor skulle jeg frygte i de onde Dage, naar mine lumske Fjender omringer mig med Brøde,
Kāpēc man bīties ļaunās dienās, kad manu vajātāju noziegums ap mani metās?
6 de, som stoler paa deres Gods og bryster sig af deres store Rigdom?
Tie paļaujas uz savu padomu un greznojās ar savu lielo bagātību.
7 Visselig, ingen kan købe sin Sjæl fri og give Gud en Løsesum
Savu brāli neviens nevar atpestīt nedz Dievam par to dot atpirkšanas maksu,
8 — Prisen for hans Sjæl blev for høj, for evigt maatte han opgive det — saa han kunde blive i Live
(Jo visai dārga ir viņu dvēseles atpestīšana un no(tā) tam jāatstājas mūžīgi, )
9 og aldrig faa Graven at se;
Ka tas dzīvotu mūžam un kapu neredzētu.
10 nej, han skal se den; Vismænd dør, baade Daare og Taabe gaar bort. Deres Gods maa de afstaa til andre,
Tiešām redzēs, ka gudri mirst, ka ģeķi un neprātīgi kopā iet bojā un savu mantu pamet citiem.
11 deres Grav er deres Hjem for evigt, deres Bolig Slægt efter Slægt, om Godser end fik deres Navn.
Tās ir viņu sirdsdomas, ka viņu namiem būs stāvēt mūžīgi, viņu dzīvokļiem līdz radu radiem; tie nosauc valstis pēc saviem vārdiem.
12 Trods Herlighed bliver Mennesket ikke, han er som Dyrene, der forgaar.
Bet cilvēks greznībā nepastāv, viņš līdzinājās lopiem, ko nokauj.
13 Saa gaar det dem, der tror sig trygge, saa ender det for dem, deres Tale behager. (Sela)
Šis ir tas ceļš ģeķiem un tiem, kas viņiem iet pakaļ un kam viņu vārdi patīk. (Sela)
14 I Dødsriget drives de ned som Faar, deres Hyrde skal Døden være; de oprigtige træder paa dem ved Gry, deres Skikkelse gaar Opløsning i Møde, Dødsriget er deres Bolig. (Sheol h7585)
Tie taps noguldīti ellē kā avis, nāve tos ganīs; bet tie taisnie par tiem valdīs rītam austot, un viņu augumu aprīs elle, ka nebūs, kur palikt. (Sheol h7585)
Bet Dievs atpestīs manu dvēseli no elles varas, jo Viņš mani pieņems. (Sela) (Sheol h7585)
16 Frygt ej, naar en Mand bliver rig, naar hans Huses Herlighed øges;
Nebēdājies par to, kad kāds top bagāts, kad viņa nama gods top liels.
17 thi intet tager han med i Døden, hans Herlighed følger ham ikke.
Jo viņš mirdams neko neņems līdz, viņa godība tam neies pakaļ.
18 Priser han end i Live sig selv: »De lover dig for din Lykke!« —
Jebšu viņš savu dvēseli svētī, kamēr viņš dzīvo, un tevi teic, ka tu sev labas dienas sagādājis.
19 han vandrer til sine Fædres Slægt, der aldrig faar Lyset at skue.
Tomēr tu noiesi pie viņa tēvu radiem, kas gaismu neredz ne mūžam.
20 Den, som lever i Herlighed, men uden Forstand, han er som Dyrene, der forgaar.
Cilvēks, kas greznībā un nav prātīgs, tas līdzinājās lopiem, ko nokauj.
