< Salme 38 >

1 En Salme af David. Lehazkir.
Dāvida dziesma, par piemiņu. Kungs, nesodi mani Savā dusmībā, un nepārmāci mani Savā bardzībā.
2 HERRE, revs mig ej i din Vrede, tugt mig ej i din Harme!
Jo Tavas bultas man ir iespiedušās, un Tava roka pār mani nolaidusies.
3 Thi dine Pile sidder i mig, din Haand har lagt sig paa mig.
Nekādas veselības nav pie manas miesas caur Tavu dusmību, nekāda miera nav manos kaulos caur maniem grēkiem.
4 Intet er karskt paa min Krop for din Vredes Skyld, intet uskadt i mine Ledemod for mine Synders Skyld;
Jo mani noziegumi iet pāri pār manu galvu, kā grūta nasta tie man palikuši par daudz grūti.
5 thi over mit Hoved skyller min Brøde som en tyngende Byrde, for tung for mig.
Manas vātis smird un tek manas ģeķības dēļ.
6 Mine Saar baade stinker og raadner, for min Daarskabs Skyld gaar jeg bøjet;
Es eju salīcis un ļoti nospiests, cauru dienu es eju noskumis.
7 jeg er saare nedtrykt, sorgfuld vandrer jeg Dagen lang.
Jo manas iekšas ir moku pilnas, nekādas veselības nav pie manas miesas.
8 Thi Lænderne er fulde af Brand, intet er karskt paa min Krop,
Es esmu pavisam sastindzis un sasists, es kaucu savas sirds vaimanās.
9 jeg er lammet og fuldkommen knust, jeg skriger i Hjertets Vaande.
Kungs, Tavā priekšā ir visa mana kārošana, un mana nopūšanās Tev nav apslēpta.
10 HERRE, du kender al min Attraa, mit Suk er ej skjult for dig;
Mana sirds trīc, mans spēks mani atstājis, arī pat manu acu gaismiņas man vairs nav.
11 mit Hjerte banker, min Kraft har svigtet, selv mit Øje har mistet sin Glans.
Mani mīļie un mani draugi stāv tālu nost no manas mocības, un mani tuvākie stāv no tālienes.
12 For min Plages Skyld flyr mig Ven og Frænde, mine Nærmeste holder sig fjernt;
Un kas manu dvēseli meklē, liek man valgus, un kas manu nelaimi meklē, runā postu un izdomā viltību cauru dienu.
13 de, der vil mig til Livs, sætter Snarer, og de, der vil mig ondt, lægger Raad om Fordærv, de tænker Dagen igennem paa Svig.
Bet es esmu kā kurls, kas nedzird, un kā mēms, kas neatver savu muti.
14 Men jeg er som en døv, der intet hører, som en stum, der ej aabner sin Mund,
Un es esmu kā vīrs, kas nedzird, un kam mutē vārdu pretim nav.
15 som en Mand, der ikke kan høre, i hvis Mund der ikke er Svar.
Jo es gaidu, Kungs, uz Tevi, Tu paklausīsi, Kungs, mans Dievs.
16 Thi til dig staar mit Haab, o HERRE, du vil bønhøre, Herre min Gud,
Jo es sacīju: lai tie par mani nepriecājās; kad mana kāja šaubās, tad tie lai nelielās pret mani.
17 naar jeg siger: »Lad dem ikke glæde sig over mig, hovmode sig over min vaklende Fod!«
Jo es esmu pie pašas krišanas un manas sāpes ir vienmēr manā priekšā.
18 Thi jeg staar allerede for Fald, mine Smerter minder mig stadig;
Jo savu noziegumu es izsūdzu, un man ir bail manu grēku dēļ.
19 thi jeg maa bekende min Skyld, maa sørge over min Synd.
Bet mani ienaidnieki dzīvo un ir vareni, un kas mani par nepatiesu ienīst, tie vairojās.
20 Mange er de, der med Urette er mine Fjender, talrige de, der hader mig uden Grund,
Un kas ļaunu par labu maksā, tie stāv man pretim, tāpēc ka es uz labu dzenos.
21 som lønner mig godt med ondt, som staar mig imod, fordi jeg søger det gode.
Neatstājies no manis, Kungs, mans Dievs! neesi tālu no manis nost,
22 HERRE, forlad mig ikke, min Gud, hold dig ikke borte fra mig, il mig til Hjælp, o Herre, min Frelse!
Steidzies man palīgā, Kungs, mana pestīšana!

< Salme 38 >