Salme 30
1 En Salme. En Sang ved Husets Indvielse. Af David. HERRE, jeg ophøjer dig, thi du bjærgede mig, lod ej mine Fjender glæde sig over mig;
Dziesma pie Dāvida nama iesvētīšanas. Es Tevi augsti teikšu, Kungs, jo Tu mani augsti esi cēlis, un maniem ienaidniekiem neesi ļāvis priecāties par mani.
2 HERRE min Gud, jeg raabte til dig, og du helbredte mig.
Kungs, mans Dievs, kad es Tevi piesaucu, tad Tu mani dziedināji.
Kungs, Tu manu dvēseli esi izvedis no elles, Tu mani dzīvu esi uzturējis, ka neesmu nogrimis kapā. (Sheol h7585)
4 Lovsyng HERREN, I hans fromme, pris hans hellige Navn!
Dziedājiet Tam Kungam, jūs Viņa svētie, un teiciet Viņa svēto piemiņu.
5 Thi et Øjeblik varer hans Vrede, Livet igennem hans Naade; om Aftenen gæster os Graad, om Morgenen Frydesang.
Jo Viņa dusmība pastāv acumirkli, Viņa žēlastība cauru mūžu: vakarā nāk raudāšana, bet rītā prieks.
6 Jeg tænkte i min Tryghed: »Jeg rokkes aldrig i Evighed!«
Es gan sacīju, kad man labi klājās: es nešaubīšos ne mūžam,
7 HERRE, i Naade havde du fæstnet mit Bjerg; du skjulte dit Aasyn, jeg blev forfærdet.
Jo, Kungs, caur Tavu labprātību Tu manu kalnu esi darījis pastāvīgu; bet kad Tu Savu vaigu paslēpi, tad es iztrūcinājos.
8 Jeg raabte, HERRE, til dig, og tryglende bad jeg til HERREN:
Tevi es piesaucu, Kungs, un pielūdzu Tevi, ak Kungs no sirds.
9 »Hvad Vinding har du af mit Blod, af at jeg synker i Graven? Kan Støv mon takke dig, raabe din Trofasthed ud?
Kāds labums atlec no manām asinīm, kad es būšu kapā grimis? Vai pīšļi Tevi slavēs? Vai tie sludinās Tavu patiesību?
10 HERRE, hør og vær naadig, HERRE, kom mig til Hjælp!«
Klausi, Kungs, un apžēlojies par mani: Kungs, esi man par palīgu!
11 Du vendte min Sorg til Dans, løste min Sørgedragt, hylled mig i Glæde,
Manas žēlabas Tu esi pārvērtis par līksmību, Tu man to maisu esi novilcis un mani apjozis ar prieku.
12 at min Ære skal prise dig uden Ophør. HERRE min Gud, jeg vil takke dig evigt!
Tāpēc Tev dziedās mans gods un nestāvēs klusu; Kungs, mans Dievs, es Tev pateikšos mūžīgi.
