Salme 2

1 Hvorfor fnyser Hedninger, hvi pønser Folkefærd paa, hvad faafængt er?

Kāpēc pagāni trako, un ļaudis domā uz nelietību?

2 Jordens Konger rejser sig, Fyrster samles til Raad mod HERREN og mod hans Salvede:

Ķēniņi virs zemes saceļas un valdnieki sadomājās kopā pret To Kungu un pret Viņa svaidīto.

3 »Lad os sprænge deres Baand og kaste Rebene af os!«

Sarausim viņu saites un atmetīsim viņu virves!

4 Han, som troner i Himlen, ler, Herren, han spotter dem.

Bet kas debesīs valda, smejas, un Tas Kungs tos tur par nieku.

5 Saa taler han til dem i Vrede, forfærder dem i sin Harme:

Tad Viņš runās uz tiem Savās dusmās, un ar Savu bardzību Viņš tos iztrūcinās.

6 »Jeg har dog indsat min Konge paa Zion, mit hellige Bjerg!«

Bet Es Savu ķēniņu esmu svaidījis pār Ciānu, Savu svēto kalnu.

7 Jeg kundgør HERRENS Tilsagn. Han sagde til mig: »Du er min Søn, jeg har født dig i Dag!

Es sludināšu likumu: Tas Kungs uz mani sacījis: tu esi Mans Dēls, šodien Es tevi esmu dzemdinājis.

8 Bed mig, og jeg giver dig Hedningefolk til Arv og den vide Jord i Eje;

Prasi Man, tad Es tev došu tautas par mantību, un pasaules galus par īpašumu.

9 med Jernspir skal du knuse dem og sønderslaa dem som en Pottemagers Kar!«

Tu tos satrieksi ar dzelzs rīksti, kā podnieka trauku tu tos sadauzīsi.

10 Og nu, I Konger, vær kloge, lad eder raade, I Jordens Dommere,

Nu tad, jūs ķēniņi, paliekat prātīgi, liekaties pamācīties, jūs soģi virs zemes.

11 tjener HERREN i Frygt, fryd jer med Bæven!

Kalpojiet Tam Kungam ar bijāšanu un priecājaties ar drebēšanu.

12 Kysser Sønnen, at ikke han vredes og I forgaar! Snart blusser hans Vrede op. Salig hver den, der lider paa ham!

Skūpstāt To Dēlu, lai Viņš nedusmo un jūs bojā neejat uz ceļa, jo drīz Viņa dusmas iedegsies, bet svētīgi visi, kas pie Viņa tveras.