Salme 19
1 Til Sangmesteren. En Salme af David.
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Debesis izteic tā stiprā Dieva godu, un izplatījums pasludina Viņa roku darbu.
2 Himlen forkynder Guds Ære, Hvælvingen kundgør hans Hænders værk.
Diena dienai to liecina, un nakts naktij to dara zināmu.
3 Dag bærer Bud til Dag, Nat lader Nat det vide.
Nav ne valodas ne runas, kur viņu balsi nedzird.
4 Uden Ord og uden Tale, uden at Lyden høres,
Viņu skaņa iziet pa visu zemes virsu, un viņu valoda līdz pasaules galam. Viņš saulei telti tur darījis.
5 naar Himlens Røst over Jorden vide, dens Tale til Jorderigs Ende. Paa Himlen rejste han Solen et Telt;
Un tā iziet kā brūtgāns no sava kambara, un priecājās kā kāds varonis ceļu tecēt.
6 som en Brudgom gaar den ud af sit Kammer, er glad som en Helt ved at løbe sin Bane,
No viena debess gala viņa uzlec un tek apkārt līdz otram galam, un priekš viņas karstuma nekas nav apslēpts.
7 rinder op ved Himlens ene Rand, og dens Omløb naar til den anden. Intet er skjult for dens Glød.
Tā Kunga bauslība ir pilnīga un atspirdzina dvēseli, Tā Kunga liecība ir patiesīga un dara neprātīgo gudru.
8 HERRENS Lov er fuldkommen, kvæger Sjælen, HERRENS Vidnesbyrd holder, gør enfoldig viis,
Tā Kunga pavēles ir taisnas un dara sirdi priecīgu, Tā Kunga bauslis ir šķīsts un apskaidro acis.
9 HERRENS Forskrifter er rette, glæder Hjertet, HERRENS Bud er purt, giver Øjet Glans,
Tā Kunga bijāšana ir šķīsta un pastāv mūžīgi, Tā Kunga tiesas ir patiesība un visas kopā taisnas.
10 HERRENS Frygt er ren, varer evigt, HERRENS Lovbud er Sandhed, rette til Hobe,
Tās ir vairāk iekārojamas nekā zelts un daudz tīra zelta un, tās ir saldākas nekā medus un tīrs medus.
11 kostelige fremfor Guld, ja fint Guld i Mængde, søde fremfor Honning og Kubens Saft.
Arī tavs kalps caur tām top skaidri pamācīts, tam ir daudz algas, kas tās tur.
12 Din Tjener tager og Vare paa dem; at holde dem lønner sig rigt.
Kas samana tās maldīšanās? Šķīsti mani no apslēptām vainām.
13 Hvo mærker selv, at han fejler? Tilgiv mig lønlige Brøst!
Pasargi Savu kalpu arī no tīšiem grēkiem, ka tie nevalda pār mani; tad es būšu bezvainīgs un šķīsts no lielām pārkāpšanām.
14 Værn ogsaa din Tjener mod frække, ej raade de over mig! Saa bliver jeg uden Lyde og fri for svare Synder. Lad min Munds Ord være dig til Behag, lad mit Hjertes Tanker naa frem for dit Aasyn, HERRE, min Klippe og min Genløser!
Lai Tev patīk manas mutes valoda un manas sirds domas Tavā priekšā, ak Kungs, mans patvērums un mans Pestītājs.
