< Salme 130 >

1 Sang til Festrejserne. Fra det dybe raaber jeg til dig, HERRE,
Svētku dziesma. No dziļumiem es Tevi piesaucu, Kungs.
2 o Herre, hør min Røst! Lad dine Ører lytte til min tryglende Røst!
Ak Kungs, klausi manu balsi, lai Tavas ausis uzmana uz manas sirds lūgšanas balsi.
3 Tog du Vare, HERRE, paa Misgerninger, Herre, hvo kunde da bestaa?
Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt, - ak Kungs, kas pastāvēs?
4 Men hos dig er der Syndsforladelse, at du maa frygtes.
Bet pie Tevis ir piedošana, lai Tevi bīstas.
5 Jeg haaber paa HERREN, min Sjæl haaber paa hans Ord,
Es gaidu uz To Kungu, mana dvēsele gaida, un es ceru uz Viņa vārdu.
6 paa Herren bier min Sjæl mer end Vægter paa Morgen, Vægter paa Morgen.
Mana dvēsele gaida uz To Kungu vairāk nekā uz rīta gaismu sargi, kas rītu gaida.
7 Israel, bi paa HERREN! Thi hos HERREN er Miskundhed, hos ham er Forløsning i Overflod.
Israēls lai cerē uz To Kungu, jo pie Tā Kunga ir žēlastība un daudz pestīšanas pie Viņa.
8 Og han vil forløse Israel fra alle dets Misgerninger.
Un Viņš atpestīs Israēli no visiem viņa noziegumiem.

< Salme 130 >