Salme 107
1 Halleluja! Lov HERREN, thi han er god, thi hans Miskundhed varer evindelig!
Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
2 Saa skal HERRENS genløste sige, de, han løste af Fjendens Haand
Lai tā saka tie, ko Tas Kungs ir atpestījis, ko Viņš izglābis no spaidītāju rokas
3 og samlede ind fra Landene, fra Øst og Vest, fra Nord og fra Havet.
Un sapulcinājis no tām zemēm, no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un no jūras.
4 I den øde Ørk for de vild, fandt ikke Vej til beboet By,
Tie, kas tuksnesī maldījās pa nestaigātiem ceļiem un neatrada pilsētu, kur varēja dzīvot,
5 de led baade Sult og Tørst, deres Sjæl var ved at vansmægte;
Izsalkuši un izslāpuši, ka viņa dvēsele nogura.
6 men de raabte til HERREN i Nøden, han frelste dem af deres Trængsler
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm,
7 og førte dem ad rette Vej, saa de kom til beboet By.
Un Viņš tos vadīja pa taisnu ceļu, ka tie gāja uz to pilētu, kur varēja dzīvot:
8 Lad dem takke HERREN for hans Miskundhed, for hans Underværker mod Menneskens Børn.
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
9 Thi han mætted den vansmægtende Sjæl og fyldte den sultne med godt.
Ka Viņš paēdinājis iztvīkušo un ar labumu piepildījis izsalkušo. -
10 De sad i Mulm og Mørke, bundne i Pine og Jern,
Tie, kas tumsībā sēdēja un nāves ēnā, saistīti bēdās un dzelzīs,
11 fordi de havde staaet Guds Ord imod og ringeagtet den Højestes Raad.
Tāpēc ka tie bija pretī turējušies Dieva baušļiem un nicinājuši tā Visuaugstākā padomu;
12 Deres Hjerte var knuget af Kummer, de faldt, der var ingen, som hjalp;
Tādēļ viņu sirds tapa apbēdināta ar grūtumu, un tie pakrita un palīga nebija.
13 men de raabte til HERREN i Nøden, han frelste dem af deres Trængsler,
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm
14 førte dem ud af Mørket og Mulmet og sønderrev deres Baand.
Un tos izveda no tumsības un nāves ēnas un saraustīja viņu saites:
15 Lad dem takke HERREN for hans Miskundhed, for hans Underværker mod Menneskens Børn.
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
16 Thi han sprængte Døre af Kobber og sønderslog Slaaer af Jern.
Ka Viņš salauž vara durvis un sadauza dzelzs bultas. -
17 De sygnede hen for Synd og led for Brødes Skyld,
Tie ģeķi, kas tapa mocīti savu grēku ceļu un savu noziegumu dēļ,
18 de væmmedes ved al Slags Mad, de kom Dødens Porte nær;
Tā ka viņu dvēselei riebās visa barība, un ka tie nogrima līdz pat nāves vārtiem.
19 men de raabte til HERREN i Nøden, han frelste dem af deres Trængsler,
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm.
20 sendte sit Ord og lægede dem og frelste deres Liv fra Graven.
Viņš sūtīja Savu vārdu un tos dziedināja un tos izrāva no viņu bedrēm:
21 Lad dem takke HERREN for hans Miskundhed, for hans Underværker mod Menneskens Børn
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
22 og ofre Lovprisningsofre og med Jubel forkynde hans Gerninger.
Un pateikšanas upurus upurēt un Viņa darbus izteikt ar prieku. -
23 De for ud paa Havet i Skibe, drev Handel paa vældige Vande,
Tie, kas ar lielām laivām pa jūru līgojās un strādāja savu darbu uz lieliem ūdeņiem,
24 blev Vidne til HERRENS Gerninger, hans Underværker i Dybet;
Kas Tā Kunga darbu redzējuši un Viņa brīnumus jūras dziļumos,
25 han bød, og et Stormvejr rejste sig, Bølgerne taarnedes op;
Kad Viņš runāja un pacēla vētru, kas viļņus paaugstināja,
26 mod Himlen steg de, i Dybet sank de, i Ulykken svandt deres Mod;
Un tie tā kā uz debesīm kāpa un atkal nogrima dziļumos, ka viņu dvēsele no bailības izkusa,
27 de tumled og raved som drukne, borte var al deres Visdom;
Un tapa mētāti un zvalstījās, kā piedzēruši un visa viņu gudrība iznīka.
28 men de raabte til HERREN i Nøden, han frelste dem af deres Trængsler,
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm;
29 skiftede Stormen til Stille, saa Havets Bølger tav;
Viņš klusināja vētru, tā ka viļņi norima;
30 og glade blev de, fordi det stilned; han førte dem til Havnen, de søgte.
Un tie priecājās, ka norima, un Viņš tos veda uz ostu, kurp tiem gribējās:
31 Lad dem takke HERREN for hans Miskundhed, for hans Underværker mod Menneskens Børn,
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem.
32 ophøje ham i Folkets Forsamling og prise ham i de Ældstes Kreds!
Un Viņu paaugstināt ļaužu draudzē un Viņu slavēt vecaju vidū.
33 Floder gør han til Ørken og Kilder til øde Land,
Viņš upes padara par tuksnesi un ūdens avotus par izkaltušām vietām,
34 til Saltsteppe frugtbart Land for Ondskabens Skyld hos dem, som bor der.
Un auglīgu zemi Viņš padara par neauglīgu viņas iedzīvotāju blēdības dēļ;
35 Ørken gør han til Vanddrag, det tørre Land til Kilder;
Un tuksnesi viņš atkal padara ūdeņainu un sauso zemi avoksnainu.
36 der lader han sultne bo, saa de grunder en By at bo i,
Un liek tur dzīvot tiem izsalkušiem, ka tie var uzcelt pilsētu, kur mājot,
37 tilsaar Marker og planter Vin og høster Afgrødens Frugt.
Un apsēt tīrumus un dēstīt vīna dārzus, kas nes bagātus augļus.
38 Han velsigner dem, de bliver mange, han lader det ikke skorte paa Kvæg.
Un Viņš tos svētī, ka tie ļoti vairojās, un viņu lopi nenonīkst.
39 De bliver faa og segner under Modgangs og Kummers Tryk,
Un viņi bija mazumā gājuši un panīkuši caur nelaimes varu un bēdām.
40 han udøser Haan over Fyrster og lader dem rave i vejløst Øde.
Viņš izgāž nievāšanu uz lieliem kungiem un liek tiem aloties tuksnesī, kur ceļa nav;
41 Men han løfter den fattige op af hans Nød og gør deres Slægter som Hjorde;
Bet paaugstina bēdīgo no viņa bēdām un vairo viņa dzimumu kā avju pulku.
42 de oprigtige ser det og glædes, men al Ondskab lukker sin Mund.
To sirdsskaidrie redz un priecājās, un visai blēdībai jātur mute.
43 Hvo som er viis, han mærke sig det og lægge sig HERRENS Naade paa Sinde!
Kas gudrs, lai to ņem vērā un lai atzīst Tā Kunga žēlastības darbus.
