Ordsprogene 9
1 Visdommen bygged sig Hus, rejste sig støtter syv,
Dieva gudrība ir uztaisījusi savu namu, viņa uzcirtusi savus septiņus pīlārus;
2 slagted sit Kvæg og blanded sin Vin, hun har ogsaa dækket sit Bord;
Viņa nokāvusi savus kaujamos, jaukusi savu vīnu, ir jau klājusi savu galdu;
3 hun har sendt sine Terner ud, byder ind paa Byens højeste Steder:
Viņa izsūtījusi savas kalpones; viņa sauc no pilsētas augstākām vietām:
4 Hvo som er tankeløs, han komme hid, jeg taler til dem, som er uden Vid:
„Kas nejēga, lai griežas šurp!“kas neprātīgs, uz to viņa saka:
5 Kom og smag mit Brød og drik den Vin, jeg har blandet!
„Nāciet, ēdiet no manas maizes, un dzeriet no vīna, ko esmu jaukusi.
6 Lad Tankeløshed fare, saa skal I leve, skrid frem ad Forstandens Vej! —
Atstājiet nejēdzību, tad dzīvosiet, un staigājiet pa atzīšanas ceļu!“
7 Tugter man en Spotter, henter man sig Haan; revser man en gudløs, høster man Skam;
Kas smējēju pamāca, tas dabūs kaunu, un kas bezdievīgo pārmāca, apsmieklu.
8 revs ikke en Spotter, at han ikke skal hade dig, revs den vise, saa elsker han dig;
Nepamāci smējēju, ka viņš tevi neienīst; pamāci prātīgo, tas tevi mīlēs.
9 giv til den vise, saa bliver han visere, lær den retfærdige, saa øges hans Viden.
Dod prātīgam, tad viņš tiks jo prātīgs, māci taisnu, tad viņš pieaugs mācībā.
10 HERRENS Frygt er Visdoms Grundlag, at kende den HELLIGE, det er Forstand. —
Tā Kunga bijāšana ir gudrības iesākums, un izprast, kas svēts, tā ir atzīšana.
11 Thi mange bliver ved mig dine Dage, dine Livsaars Tal skal øges.
Jo caur mani taps daudz tavu dienu un vairosies tev dzīvības gadi.
12 Er du viis, er det til Gavn for dig selv; spotter du, bærer du ene Følgen!
Ja tu gudrs, tad tu sev gudrs; ja tu smējējs, tad tu viens pats to nesīsi.
13 Daarskaben, hun slaar sig løs og lokker og kender ikke til Skam;
Nejēdzība ir sieva tītīga, ģeķīga, kas neatjēdz nenieka
14 hun sidder ved sit Huses Indgang, troner paa Byens Høje
Tā sēž sava nama durvīs uz goda krēsla pilsētas augstās vietās,
15 og byder dem ind, der kommer forbi, vandrende ad deres slagne Vej:
Aicināt tos, kas iet garām pa ceļu, kas staigā savās taisnās tekās.
16 Hvo som er tankeløs, han komme hid, jeg taler til dem, som er uden Vid:
Kas nejēga, lai griežas šurp! Un kas neprātīgs, uz to viņa saka:
17 Stjaalen Drik er sød, lønligt Brød er lækkert!
„Zagts ūdens ir salds, un slēpta maize garda!“
