Ordsprogene 31
1 Kong Lemuel af Massas Ord; som hans Moder tugtede ham med.
Ķēniņa Lemuēļa vārdi, tā mācība, ko viņa māte tam mācīja.
2 Hvad, Lemuel, min Søn, min førstefødte, hvad skal jeg sige dig, hvad, mit Moderlivs Søn, hvad, mine Løfters Søn?
Ak, mans dēls! ak manas miesas dēls! tu manu solījumu dēls.
3 Giv ikke din Kraft til Kvinder, din Kærlighed til dem, der ødelægger Konger.
Nedod sievām savu spēku, nedz savu ceļu tām, kas ķēniņus samaitā.
4 Det klæder ej Konger, Lemuel, det klæder ej Konger at drikke Vin eller Fyrster at kræve stærke Drikke,
Ķēniņiem nebūs, ak Lemuēl, ķēniņiem nebūs vīna dzert, nedz valdniekiem stipra dzēriena iekārot,
5 at de ikke skal drikke og glemme Vedtægt og bøje Retten for alle arme.
Ka dzerdami neaizmirst likumus, un nepārgroza tiesu visiem sērdieņiem.
6 Giv den segnende stærke Drikke, og giv den mismodige Vin;
Dodiet stipru dzērienu tam, kas iet bojā, un vīnu, kam noskumusi sirds:
7 lad ham drikke og glemme sin Fattigdom, ej mer ihukomme sin Møje.
Tāds lai dzer, ka aizmirst savu nabadzību, un vairs nepiemin savas bēdas.
8 Luk Munden op for den stumme, for alle lidendes Sag;
Atdari savu muti par mēmo un par visiem, kas ir atstāti.
9 luk Munden op og døm retfærdigt, skaf den arme og fattige Ret!
Atdari savu muti, tiesā taisni un nes tiesu nabagam un sērdienim.
10 Hvo finder en duelig Hustru? Hendes Værd staar langt over Perlers.
Tikušu (tikumīgu) sievu, kas tādu atrod, pāri par pērlēm ir viņas dārgums.
11 Hendes Husbonds Hjerte stoler paa hende, paa Vinding skorter det ikke.
Uz viņu uzticas vīra sirds un labuma tam netrūkst nekāda.
12 Hun gør ham godt og intet ondt alle sine Levedage.
Tā dara tam labu, ne ļaunu visās sava mūža dienās.
13 Hun sørger for Uld og Hør, hun bruger sine Hænder med Lyst.
Viņa gādā par vilnu un liniem un strādā priecīgām rokām.
14 Hun er som en Købmands Skibe, sin Føde henter hun langvejs fra.
Tā ir kā laivinieka laiva, sagādā maizi no tālienes.
15 Endnu før Dag staar hun op og giver Huset Mad, sine Piger deres tilmaalte Del.
Jau pašā naktī tā ceļas un dod barību savai saimei un kalponēm iespriesto tiesu.
16 Hun tænker paa en Mark og faar den, hun planter en Vingaard, for hvad hun har tjent.
To zemes stūri, ko cerē, tā dabū, no savu roku augļiem tā dēsta vīna dārzu.
17 Hun bælter sin Hofte med Kraft, lægger Styrke i sine Arme.
Ar spēku tā jož savus gurnus un savas rokas ar stiprumu.
18 Hun skønner, hendes Husholdning lykkes, hendes Lampe gaar ikke ud om Natten.
Tā mana, ka viņas pūliņš labi sokas, un gaisma tai neapdziest naktī.
19 Hun rækker sine Hænder mod Rokken, Fingrene tager om Tenen.
Tā stiepj savu roku pie kodeļa un tver ar pirkstiem ratiņu.
20 Hun rækker sin Haand til den arme, rækker Armene ud til den fattige.
Tā sērdieņus mīlīgi apkampj un pasniedz nabagiem roku.
21 Af Sne har hun intet at frygte for sit Hus, thi hele hendes Hus er klædt i Skarlagen.
Savam namam tā nebīstas sniega, jo saime divkārtīgi ģērbta.
22 Tæpper laver hun sig, hun er klædt i Byssus og Purpur.
Tā sev taisa apsegus, dārgs audeklis un purpurs tai ir apģērbs.
23 Hendes Husbond er kendt i Portene, naar han sidder blandt Landets Ældste.
Tai vīrs ir pazīstams vārtos, kad tas sēž ar zemes vecajiem.
24 Hun væver Linned til Salg og sælger Bælter til Kræmmeren.
Viņa auž linu svārkus un pārdod, un izdod pircējiem jostas.
25 Klædt i Styrke og Hæder gaar hun Morgendagen i Møde med Smil.
Stiprums un gods tai apģērbs; tā smejas par nākamo laiku.
26 Hun aabner Munden med Visdom, med mild Vejledning paa Tungen.
Savu muti tā atdara ar gudrību, un uz viņas mēles ir jauka mācība.
27 Hun vaager over Husets Gænge og spiser ej Ladheds Brød.
Viņa skatās pēc visām sava nama gaitām un neēd savu maizi ar slinkumu.
28 Hendes Sønner staar frem og giver hende Pris, hendes Husbond synger hendes Lov:
Viņas bērni pieceļas un teic viņu laimīgu; viņas vīrs, tas to slavē:
29 »Mange duelige Kvinder findes, men du staar over dem alle!«
Daudz mātes meitām ir goda tikums, bet tu esi pāri par visām!
30 Ynde er Svig og Skønhed Skin; en Kvinde, som frygter HERREN, skal roses.
Daiļums viļ un skaistums paiet; dievbijīga sieva, tā ir teicama!
31 Lad hende faa sine Hænders Frugt, hendes Gerninger synger hendes Lov i Portene.
Teiciet viņu par viņas roku augļiem, un viņas pašas darbi lai viņu ļaudīs teic!
