Ordsprogene 27
1 Ros dig ikke af Dagen i Morgen, du ved jo ikke, hvad Dag kan bringe.
Nelielies ar rītdienu; jo tu nezini, ko diena atnesīs.
2 Lad en anden rose dig, ikke din Mund, en fremmed, ikke dine egne Læber.
Lai cits tevi slavē un ne paša mute, svešs un ne paša lūpas.
3 Sten er tung, og Sand vejer til, men tung fremfor begge er Daarers Galde.
Akmens ir grūts un smiltis smagas, bet ģeķa sēras sūrākas nekā abi.
4 Vrede er grum, og Harme skummer, men Skinsyge, hvo kan staa for den?
Nežēlība ir briesmīga lieta un bardzība ir kā plūdi; bet priekš skaudības, kas tur pastāvēs!
5 Hellere aabenlys Revselse end Kærlighed, der skjules.
Labāki skaidri pārmācīt, nekā mīlestība, ko nedabū redzēt.
6 Vennehaands Hug er ærligt mente, Avindsmands Kys er mange.
Drauga sitieni nāk no labas sirds, bet viltīga ir nīdētāja skūpstīšana.
7 Den mætte vrager Honning, alt beskt er sødt for den sultne.
Paēdis arī tīru medu min pa kājām, bet izsalkušam ikviens rūgtums ir salds.
8 Som Fugl, der maa fly fra sin Rede, er Mand, der maa fly fra sit Hjem:
Kā putns, kas savu ligzdu atstājis, tāds ir cilvēks, no dzimtenes aizgājis.
9 Olie og Røgelse fryder Sindet, men Sjælen sønderslides af Kummer.
Eļļa un kvēpināšana iepriecina sirdi; tāds mīlīgs ir draugs, kas padomu dod no sirds.
10 Slip ikke din Ven og din Faders Ven, gaa ej til din Broders Hus paa din Ulykkes Dag. Bedre er Nabo ved Haanden end Broder i det fjerne.
Neatstāj savu draugu, nedz sava tēva draugu, un savā bēdu laikā neej sava brāļa namā; labāks ir kaimiņš tuvumā, nekā brālis tālumā.
11 Vær viis, min Søn, og glæd mit Hjerte, at jeg kan svare den, der smæder mig.
Esi gudrs, mans dēls, tad mana sirds priecāsies, un es varēšu atbildēt saviem nievātājiem.
12 Den kloge ser Faren og søger i Skjul, tankeløse gaar videre og bøder,
Gudrais paredz nelaimi un paglābjās; bet neprāta ļaudis skrien vien un dabū ciest.
13 Tag hans Klæder, han borged for en anden, pant ham for fremmedes Skyld!
„Atņem tam drēbi; jo viņš priekš sveša galvojis, un tā nezināmā vietā ķīlā to.“
14 Den, som aarle højlydt velsigner sin Næste, han faar det regnet for Banden.
Ja arī cilvēks no paša rīta skaņā balsī savu tuvāko svētī, to viņam tomēr var pārgriezt par lāstiem.
15 Ustandseligt Tagdryp en Regnvejrsdag og trættekær Kvinde ligner hinanden;
Bez gala pil, kad lietus līst, un rējēja sieva tāda pat.
16 den, som vil skjule hende, skjuler Vind, og hans højre griber i Olie.
Kas tādu grib valdīt, tas valda vēju un tur eļļu savā rokā.
17 Jern skærpes med Jern, det ene Menneske skærper det andet.
Dzelzs trinās pie dzelzs un cilvēks trinās pie cilvēka.
18 Røgter man et Figentræ, spiser man dets Frugt; den, der vogter sin Herre, æres.
Kas vīģes koku kopj, ēdīs viņa augļus, un kas par savu kungu gādā, taps godā.
19 Som i Vandspejlet Ansigt møder Ansigt, slaar Menneskehjerte Menneske i Møde.
Kā vaigam vaigs atspīd ūdenī, tā cilvēka sirds cilvēkam.
Elle un bezdibenis nav pildāmi, tāpat cilvēka acis nav pildāmas. (Sheol h7585)
21 Digel til Sølv og Ovn til Guld, efter sit Ry bedømmes en Mand.
Kausējams katls sudrabam, ceplis zeltam, un vīrs pēc savas slavas.
22 Om du knuste en Daare i Morter med Støder midt imellem Gryn, hans Daarskab veg dog ej fra ham.
Ja tu ģeķi piestā ar piestalu putraimos sagrūstu, ģeķība no viņa neatstāsies.
23 Mærk dig, hvorledes dit Smaakvæg ser ud, hav Omhu for dine Hjorde;
Liec labi ziņā savus sīkos lopus un ņem vērā savus ganāmos,
24 thi Velstand varer ej evigt, Rigdom ikke fra Slægt til Slægt;
Jo mantas nepaliek mūžīgi, nedz ķēniņa kronis uz radu radiem.
25 er Sommergræsset svundet, Grønt spiret frem, og sankes Bjergenes Urter,
(Bet) kad siens nopļauts, un jauns zaļums nācis, un zāles uz kalniem salasītas,
26 da har du Lam til at give dig Klæder og Bukke til at købe en Mark,
Tad tev jēri būs apģērbam, un āži par tīruma maksu,
27 Gedemælk til Mad for dig og dit Hus, til Livets Ophold for dine Piger.
Un kazu piena būs diezgan tev un tavam namam par barību un par uzturu tavām kalponēm.
