Ordsprogene 21
1 En Konges Hjerte er Bække i HERRENS Haand, han leder det hen, hvor han vil.
Ķēniņa sirds ir Tā Kunga rokā kā ūdens upes, un viņš to loka, kurp gribēdams.
2 En Mand holder al sin Færd for ret, men HERREN vejer Hjerter.
Ikvienam savi ceļi liekās taisni; bet Tas Kungs pārbauda sirdis.
3 At øve Ret og Skel er mere værd for HERREN end Offer.
Darīt, kas taisnība un tiesa, Tam Kungam vairāk patīk, nekā upuris.
4 Hovmodige Øjne, et opblæst Hjerte, selv gudløses Nyjord er Synd.
Acu lepnība un sirds greznība, bezdievīga spīdeklis, ir grēks.
5 Kun Overflod bringer den flittiges Raad, hver, som har Hastværk, faar kun Tab.
Darbīga cilvēka nodomi ved tik pie vairuma; bet kas pārsteidzīgs, tiek pie trūkuma.
6 At skabe sig Rigdom ved Løgnetunge er Jag efter Vind i Dødens Snarer.
Mantas ar meliem krāt ir zūdošs tvaiks tiem, kas meklē nāvi.
7 Gudløses Voldsfærd bortriver dem selv, thi de vægrer sig ved at øve Ret.
Bezdievīgo varas darbi posta pašus, ka liedzās taisnību darīt.
8 Skyldtynget Mand gaar Krogveje, den renes Gerning er ligetil.
Līkus ceļus staigā blēdis, bet taisnais ir skaidrs savā darbā.
9 Hellere bo i en Krog paa Taget end fælles Hus med trættekær Kvinde.
Nama augšā kaktiņā dzīvot ir labāki, nekā namā kopā ar rējēju sievu.
10 Den gudløses Sjæl har Lyst til ondt, hans Øjne ynker ikke hans Næste.
Bezdievīga dvēsele kāro ļaunu; viņa acīs tuvākais neatrod žēlastības.
11 Maa Spotter bøde, bliver tankeløs klog, har Vismand Fremgang, da vinder han Kundskab.
Per garzobi, tad tas nejēga atjēgs; un pamāci prātīgo, tad viņš atzīs, kas der.
12 Den Retfærdige har Øje med den gudløses Hus, han styrter gudløse Folk i Ulykke.
Taisns (Dievs) skatās uz bezdievīgā namu; viņš bezdievīgos gāž nelaimē.
13 Hvo Øret lukker for Smaamands Skrig, skal raabe selv og ikke faa Svar.
Kas ausi aizbāž priekš nabaga kliegšanas, tas arīdzan sauks un netaps paklausīts.
14 Lønlig Gave mildner Vrede, Stikpenge i Brystfolden voldsom Harme.
Dāvanas, klusu dotas, klusina bardzību, un dāvanas klēpī bargas dusmas.
15 Rettens Gænge er den retfærdiges Glæde, men Udaadsmændenes Rædsel.
Prieks ir taisnam taisnību darīt, bet ļaundarītājiem būs izbailes.
16 Den, der farer vild fra Kløgtens Vej, skal havne i Skyggers Forsamling.
Cilvēks, kas nomaldījies no labiem ceļiem, dabūs dusu miroņu draudzē.
17 Lyst til Morskab fører i Trang, Lyst til Olie og Vin gør ej rig.
Par tukšinieku paliks, kas līksmībā dzīvo, un kas vīnu un eļļu mīļo, tas nepaliks bagāts.
18 Den gudløse bliver Løsepenge for den retfærdige, den troløse kommer i retsindiges Sted.
Bezdievīgais priekš taisnā top nodots, un nelietis sirdsskaidrā vietā.
19 Hellere bo i et Ørkenland end hos en trættekær, arrig Kvinde.
Labāk dzīvot tukšā zemē, nekā pie rējējas un dusmīgas sievas.
20 I den vises Bolig er kostelig Skat og Olie, en Taabe af et Menneske øder det.
Gudra dzīvoklī ir mīlīga manta un eļļa; bet ģeķa cilvēks to izšķērdē.
21 Den, der higer efter Retfærd og Godhed vinder sig Liv og Ære.
Kas dzenās pēc taisnības un apžēlošanas, atradīs dzīvību, taisnību un godu.
22 Vismand stormer Heltes By og styrter Værnet, den stolede paa.
Gudrais uzņem varenu ļaužu pilsētu un apgāž stiprumu, uz ko viņi paļaujas.
23 Den, der vogter sin Mund og sin Tunge, vogter sit Liv for Trængsler.
Kas muti un mēli sargā, tas pasargā savu dvēseli no briesmām.
24 Den opblæste stolte kaldes en Spotter, han handler frækt i Hovmod.
Kas pārgalvis un lepns, to pareizi sauc par zaimotāju, un ko viņš dara, ir traka pārgalvība.
25 Den lades Attraa bliver hans Død, thi hans Hænder vil intet bestille.
Slinkam gan iegribās, bet tas mirst; jo rokas liedzās strādāt.
26 Ugerningsmand er stadig i Trang, den retfærdige giver uden at spare.
Cauru dienu viņam gribās un gribās; bet taisnais dod un neliedzās.
27 Vederstyggeligt er de gudløses Offer, især naar det ofres for Skændselsdaad.
Bezdievīgo upuris ir negantība; jo vairāk, kad to upurē ļaunā sirds padomā.
28 Løgnagtigt Vidne gaar under, Mand, som vil høre, kan tale fremdeles.
Melu liecinieks ies bojā; bet vīrs, kas dzirdējis, varēs vienmēr runāt.
29 Den gudløse optræder frækt, den retsindige overtænker sin Vej.
Bezdievīgam pierē bezkaunīga drošība; bet taisnais, šis drošs savā ceļā.
30 Visdom er intet, Indsigt er intet, Raad er intet over for HERREN.
Nedz gudrība, nedz saprašana, nedz padoms palīdz pret To Kungu.
31 Hest holdes rede til Stridens Dag, men Sejren er HERRENS Sag.
Zirgu gan sakopj uz kaujas dienu; bet no Tā Kunga nāk uzvarēšana.
