Ordsprogene 11
1 Falske Vægtskaale er HERREN en Gru, fuldvægtigt Lod er efter hans Sind.
Viltīgs svars Tam Kungam ir negantība, bet pilnīgs svara akmens Viņam patīk.
2 Kommer Hovmod, kommer og Skændsel, men med ydmyge følger der Visdom.
Kur nāk lepnība, tur arī nāk kauns, bet pie pazemīgiem ir gudrība.
3 Retsindiges Uskyld leder dem trygt, troløses falskhed lægger dem øde.
Taisno sirdsskaidrība tos vada, bet neliešu netiklība tos posta.
4 Ej hjælper Rigdom paa Vredens Dag, men Retfærd redder fra Døden.
Manta nepalīdz atriebšanas dienā, bet taisnība izpestī no nāves.
5 Den lydefris Retfærd jævner hans Vej, for sin Gudløshed falder den gudløse.
Skaidram taisnība līdzina ceļu, bet bezdievīgais kritīs caur savu bezdievību.
6 Retsindiges Retfærd bringer dem Frelse, troløse fanges i egen Attraa.
Taisno taisnība tos izglābs, bet nebēdnieki savaldzināsies savā kārībā.
7 Ved Døden brister den gudløses Haab, Daarers Forventning brister.
Kad bezdievīgs cilvēks mirst, tad viņa cerība iznīkst, un netaisno gaidīšana ir pagalam.
8 Den retfærdige fries af Trængsel, den gudløse kommer i hans Sted.
Taisnais tiek izglābts no bēdām, un bezdievīgais nāk viņa vietā.
9 Med sin Mund lægger vanhellig Næsten øde, retfærdige fries ved Kundskab.
Blēdis savu tuvāko bendē ar muti, bet taisnie, to manot, paglābjas.
10 Ved retfærdiges Lykke jubler en By, der er Fryd ved gudløses Undergang.
Kad taisnam labi klājās, tad pilsēta priecājās, un gavilē, kad bezdievīgais iet postā.
11 Ved retsindiges Velsignelse rejser en By sig, den styrtes i Grus ved gudløses Mund.
Caur taisna svētību pilsēta ceļas, bet caur bezdievīga muti tā top nopostīta.
12 Mand uden Vid ser ned paa sin Næste, hvo, som har Indsigt, tier.
Kas savu tuvāko nicina, tam nav saprašanas; bet gudrs vīrs cieš klusu.
13 Bagtaleren røber, hvad ham er betroet, den paalidelige skjuler Sagen.
Mēlnesis apkārt lienot izmuld, kas slēpjams; bet kam uzticīgs prāts, tas to apklāj.
14 Uden Styre staar et Folk for Fald, vel staar det til, hvor mange giver Raad.
Kur vadīšanas nav, tur ļaudis nīkst; bet kur padoma devēju papilnam, tur labi izdodas.
15 Den gaar det ilde, som borger for andre, tryg er den, der hader Haandslag.
Kas par svešu galvo, tam būs bēdu gan; bet kas galvošanu ienīst, tas paliek mierā.
16 Yndefuld Kvinde vinder Manden Ære; hader hun Retsind, volder hun Skændsel. De lade maa savne Gods, flittige vinder sig Rigdom.
Mīlīga sieva panāk godu, tā kā varenie panāk bagātību.
17 Kærlig Mand gør vel mod sin Sjæl, den grumme er haard ved sit eget Kød.
Žēlīgs vīrs savai paša dvēselei dara labu, bet niknais savai paša miesai dara grūti.
18 Den gudløse skaber kun skuffende Vinding, hvo Retfærd saar, faar virkelig Løn.
Bezdievīgais pelnās tukšu algu, bet kas taisnību sēj, tam alga pastāvīga.
19 At hige efter Retfærd er Liv, at jage efter ondt er Død.
Kā taisnība ir uz dzīvību, tā ļaunam pakaļ dzīties ir uz nāvi.
20 De svigefulde er HERREN en Gru, hans Velbehag ejer, hvo lydefrit vandrer.
Kam netikla sirds, tas Tam Kungam ir negantība; bet kam skaidrs ceļš, tas Viņam patīk.
21 Visselig undgaar den onde ej Straf, de retfærdiges Æt gaar fri.
Uz radu radiem paliek blēža vaina; bet taisno dzimums taps izglābts.
22 Som Guldring i Svinetryne er fager Kvinde, der ikke kan skønne.
Skaista sieva, kas goda neprot, ir zelta gredzens cūkas purnā.
23 Retfærdiges Ønske bliver kun til Lykke, gudløse har kun Vrede i Vente.
Ko taisnie vēlās, ir visnotaļ labums; bet bezdievīgo cerība ir pārgalvība.
24 En strør om sig og gør dog Fremgang, en anden nægter sig alt og mangler.
Cits izkaisa, un tam vēl krājās; un cits taupa pārlieku, bet tik uz trūcību.
25 Gavmild Sjæl bliver mæt; hvo andre kvæger, kvæges og selv.
Tā dvēsele, kas svētī, tiks trekna, un kas dzirdina, tas atkal taps dzirdināts.
26 Hvo Kornet gemmer, ham bander Folket, Velsignelse kommer over den, som sælger.
Kas aiztur labību, to ļaudis lād, bet svētība būs pār pārdevēja galvu.
27 Hvo der jager efter godt, han søger efter Yndest, hvo der higer efter ondt, ham kommer det over.
Kas dzenās pēc laba, tas ir patīkams, bet kas meklē ļaunu, tam tas arī nāks.
28 Hvo der stoler paa sin Rigdom, falder, retfærdige grønnes som Løv.
Kas uz savu bagātību palaižās, tas iznīks, bet taisnie zaļos kā lapas,
29 Den, der øder sit Hus, høster Vind, Daare bliver Vismands Træl.
Kas savu namu pilda ar nemieru, tas mantos vēju, un ģeķis būs par kalpu tam, kam ir gudra sirds.
30 Retfærds Frugt er et Livets Træ, Vismand indfanger Sjæle.
Taisna auglis ir dzīvības koks, un gudrais manto sirdis.
31 En retfærdig reddes med Nød og næppe, endsige en gudløs, en, der synder.
Redzi, taisnam virs zemes top atmaksāts, cik vairāk vēl bezdievīgam un grēciniekam.
