Job 5
1 »Raab kun! Giver nogen dig Svar? Og til hvem af de Hellige vender du dig?
Sauc jel, vai būs kāds, kas tev atbild? Un pie kura no svētiem tu gribi griezties?
2 Thi Daarens Harme koster ham Livet, Taabens Vrede bliver hans Død.
Jo sirdēsti nokauj ģeķi, un pārsteigšanās nonāvē nejēgu.
3 Selv har jeg set en Daare rykkes op, hans Bolig raadne brat;
Es redzēju ģeķi iesakņotu, bet piepeši nolādēju viņa namu.
4 hans Sønner var uden Hjælp, traadtes ned i Porten, ingen reddede dem;
Viņa bērni palika tālu no pestīšanas un tapa satriekti vārtos, un nebija glābēja.
5 sultne aad deres Høst, de tog den, selv mellem Torne, og tørstige drak deres Mælk.
Viņa pļāvumu ēda izsalkuši, un pat no ērkšķu vidus to lasīja, un laupītāji aprija viņa padomu.
6 Thi Vanheld vokser ej op af Støvet, Kvide spirer ej frem af Jorden,
Jo no pīšļiem neizaug nelaime, un no zemes neizplaukst grūtums.
7 men Mennesket avler Kvide, og Gnisterne flyver til Vejrs.
Bet cilvēks uz grūtumu piedzimst, kā dzirksteles no oglēm paceļas skraidīt.
8 Nej, jeg vilde søge til Gud og lægge min Sag for ham,
Bet es meklētu to stipro Dievu un Dievam pavēlētu savas lietas.
9 som øver ufattelig Vælde og Undere uden Tal,
Viņš dara lielas lietas, kas nav izprotamas, un brīnumus, ko nevar skaitīt.
10 som giver Regn paa Jorden og nedsender Vand over Marken
Viņš dod lietu virs zemes un ūdenim liek nākt pār druvām.
11 for at løfte de bøjede højt, saa de sørgende opnaar Frelse,
Zemos Viņš liek augstā vietā, un bēdīgie tiek celti laimē.
12 han, som krydser de kloges Tanker, saa de ikke virker noget, der varer,
Viņš iznīcina viltniekiem padomu, ka viņu rokas nekā derīga nevar padarīt.
13 som fanger de vise i deres Kløgt, saa de listiges Raad er forhastet;
Viņš satver gudros viņu viltībā, un netikliem padoms ātri krīt.
14 i Mørke raver de, selv om Dagen, famler ved Middag, som var det Nat.
Pa dienu tie skraida tumsā, un dienas vidū tie grābstās kā naktī.
15 Men han frelser den arme fra Sværdet og fattig af stærkes Haand,
Bet Viņš izglābj no zobena, no viņu mutes, un to bēdīgo no varenā rokas.
16 saa der bliver Haab for den ringe og Ondskaben lukker sin Mund.
Tā nabagam nāk cerība, bet blēdībai būs turēt muti.
17 Held den Mand, som revses at Gud; ringeagt ej den Almægtiges Tugt!
Redzi, svētīgs tas cilvēks, ko Dievs pārmāca, tāpēc neņem par ļaunu tā Visuvarenā pārmācību.
18 Thi han saarer, og han forbinder, han slaar, og hans Hænder læger.
Jo Viņš ievaino un atkal sasien, Viņš sadauza, un Viņa roka dziedina.
19 Seks Gange redder han dig i Trængsel, syv gaar Ulykken uden om dig;
Sešās bēdās Viņš tevi izglābs, un septītā tevi ļaunums neaizskars.
20 han frier dig fra Døden i Hungersnød, i Krig fra Sværdets Vold;
Bada laikā Viņš tevi izpestīs no nāves, un kara laikā no zobena cirtieniem.
21 du er gemt for Tungens Svøbe, har intet at frygte, naar Voldsdaad kommer;
No ļaunām mēlēm tu tapsi paglābts, un nebīsies no posta, kad tas nāks.
22 du ler ad Voldsdaad og Hungersnød og frygter ej Jordens vilde Dyr;
Postīšanā un badā tu smiesies, un no zemes zvēriem tu nebīsies.
23 du har Pagt med Markens Sten, har Fred med Markens Vilddyr;
Jo tev būs derība ar akmeņiem tīrumā, un zvēri laukā turēs ar tevi mieru.
24 du kender at have dit Telt i Fred, du mønstrer din Bolig, og intet fattes;
Un tu samanīsi, ka tavs dzīvoklis mierā, un apraudzīsi savu namu un trūkuma nebūs.
25 du kender at have et talrigt Afkom, som Jordens Urter er dine Spirer;
Un tu samanīsi, ka tava dzimuma būs daudz, un tavi pēcnākamie kā zāle virs zemes.
26 Graven naar du i Ungdomskraft, som Neg føres op, naar Tid er inde.
Vecumā tu iesi kapā, tā kā kūlīšus ieved savā laikā.
27 Se, det har vi gransket, saaledes er det; det har vi hørt, saa vid ogsaa du det!
Redzi, to mēs esam izmeklējuši, tā tas ir; klausi tu un ņem to labi vērā.
