Job 40
1 Og HERREN svarede Job og sagde:
Un Tas Kungs atbildēja Ījabam un sacīja:
2 Vil den trættekære tvistes med den Almægtige? Han, som revser Gud, han svare herpaa!
Vai vainotājs ies tiepties ar to Visuvareno? Kas Dievu pamāca, lai uz to atbild!
3 Da svarede Job HERREN og sagde:
Bet Ījabs atbildēja Tam Kungam un sacīja:
4 Se, jeg er ringe, hvad skal jeg svare?
Redzi, es esmu mazs, ko lai es Tev atbildu? Es likšu roku uz muti.
5 Jeg lægger min Haand paa min Mund! Een Gang har jeg talt, gentager det ikke, to Gange, men gør det ej mer!
Es reiz esmu runājis, bet vairs neatbildēšu; un otru reiz, bet vairs to nedarīšu.
6 Da svarede HERREN Job ud fra Stormvejret og sagde:
Un Tas Kungs atbildēja Ījabam no vētras un sacīja:
7 Omgjord som en Mand dine Lænder, jeg vil spørge, og du skal lære mig!
Apjoz jel kā vīrs savus gurnus, tad Es tev gribu vaicāt, un tu mani māci.
8 Mon du vil gøre min Ret til intet, dømme mig, for at du selv kan faa Ret?
Vai tu Manu tiesu iznīcināsi, vai tu Mani pazudināsi, ka tu būtu taisns?
9 Har du en Arm som Gud, kan du tordne med Brag som han?
Jeb vai tev ir tāds elkonis kā tam stipram Dievam, vai tev ir pērkona balss kā viņam?
10 Smyk dig med Højhed og Storhed, klæd dig i Glans og Herlighed!
Aptērpies tad ar greznību un augstību, un apģērbies ar lielu godu un godību.
11 Udgyd din Vredes Strømme, slaa de stolte ned med et Blik,
Izgāz savas dusmības bardzību, un uzlūko visus lepnos un pazemo tos.
12 bøj med et Blik de stolte og knus paa Stedet de gudløse,
Uzlūko visus lepnos un gāz tos zemē un satriec tos bezdievīgos savā vietā.
13 skjul dem i Støvet til Hobe og lænk deres Aasyn i Skjulet!
Guldi tos kapā pīšļos un sedz viņu vaigus ar tumsību.
14 Saa vil jeg ogsaa love dig for Sejren, din højre har vundet.
Tad arī Es tevi teikšu, ka tava labā roka tev palīdzējusi.
15 Se Nilhesten! Den har jeg skabt saavel som dig. Som Oksen æder den Græs.
Redzi nu, beēmots (upes-zirgs), ko Es līdz ar tevi esmu radījis, ēd zāli kā vērsis.
16 Se, hvilken Kraft i Lænderne og hvilken Styrke i Bugens Muskler!
Redzi jel, viņa spēks ir viņa gurnos un viņa stiprums viņa vēdera dzīslās.
17 Halen holder den stiv som en Ceder, Bovens Sener er flettet sammen;
Viņš kustina savu asti kā ciedra koku, viņa cisku dzīslas kopā ir sapītas.
18 dens Knogler er Rør af, Kobber, Benene i den som Stænger af Jern.
Viņa kauli ir kā ciets varš, viņa locekļi kā dzelzs mieti.
19 Den er Guds ypperste Skabning, skabt til at herske over de andre;
Viņš ir Dieva ceļu pirmais; kas viņu radījis, Tas viņam devis savu zobenu.
20 thi Foder til den bærer Bjergene, hvor Markens Vildt har Legeplads.
Kalni viņam izdod barību, un tur trencās visi lauka zvēri.
21 Den lægger sig hen under Lotusbuske, i Skjul af Siv og Rør;
Koku biezumā viņš apgulstas, niedrēs un dūņās paslēpies.
22 Lotusbuskene giver den Tag og Skygge, Bækkens Pile yder den Hegn.
Koku biezums viņu apsedz ar savu ēnu, upes kārkli viņu apslēpj.
23 Den taber ej Modet, naar Jordan stiger, er rolig, om Strømmen end svulmer mod dens Gab.
Redzi, kad upe plūst, tad viņš nedreb, viņš ir drošs, kad Jardāne pat līdz viņa mutei celtos.
24 Hvem kan gribe den i dens Tænder og trække Reb igennem dens Snude?
Vai viņu var gūstīt, viņa acīm redzot? vai viņam virvi var vilkt caur nāsīm?
