Job 33
1 Men hør nu Job, paa min Tale og lyt til alle mine Ord!
Bet tu, Ījab, klausi jel manu valodu un ņem vērā visus manus vārdus.
2 Se, jeg har aabnet min Mund, min Tunge taler i Ganen;
Redzi nu, es savas lūpas esmu atdarījis, mana mēle manā mutē runā.
3 mine Ord er talt af oprigtigt Hjerte, mine Læber fører lutret Tale.
Mani teikumi būs sirds taisnība, un manas lūpas skaidri izrunās, ko zinu.
4 Guds Aand har skabt mig, den Almægtiges Aande har givet mig Liv.
Dieva Gars mani radījis, un tā Visuvarenā dvaša man devusi dzīvību.
5 Svar mig, i Fald du kan, rust dig imod mig, mød frem!
Ja tu vari, atbildi man, taisies pret mani un nostājies.
6 Se, jeg er din Lige for Gud, ogsaa jeg er taget af Ler;
Redzi, es piederu Dievam tā kā tu, no zemes es arīdzan esmu ņemts.
7 Rædsel for mig skal ikke skræmme dig, min Haand skal ej ligge tyngende paa dig.
Redzi, iztrūcināt es tevi neiztrūcināšu, un mana roka pār tevi nebūs grūta.
8 Dog, det har du sagt i mit Paahør, jeg hørte saa lydende Ord:
Tiešām, tu esi runājis priekš manām ausīm, to vārdu balsi es esmu dzirdējis:
9 »Jeg er ren og uden Brøde, lydeløs, uden Skyld;
„Es esmu šķīsts, bez pārkāpšanas, es esmu skaidrs, un man nozieguma nav;
10 men han søger Paaskud imod mig, regner mig for sin Fjende;
Redzi, Viņš atrod iemeslus pret mani, Viņš mani tura par Savu ienaidnieku;
11 han lægger mine Fødder i Blokken, vogter paa alle mine Veje.«
Viņš manas kājas liek siekstā, Viņš apsargā visus manus ceļus.“
12 Se, der har du Uret, det er mit Svar, thi Gud er større end Mennesket.
Redzi, tur tev nav taisnības; es tev atbildu, ka Dievs ir daudz augstāks pār cilvēku.
13 Hvorfor tvistes du med ham, fordi han ej svarer paa dine Ord?
Kāpēc tu pret Viņu tiepies, kad Viņš neatbild par visiem saviem darbiem?
14 Thi paa een Maade taler Gud, ja paa to, men man ænser det ikke:
Jo Dievs runā vienreiz, un vēl otrreiz, bet to neliek vērā.
15 I Drømme, i natligt Syn, naar Dvale falder paa Mennesker, naar de slumrende hviler paa Lejet;
Sapnī caur nakts parādīšanām, kad ciets miegs cilvēkiem uzkrīt, kad tie guļ savā gultā,
16 da aabner han Menneskers Øre, gør dem angst med Skræmmebilleder
Tad Viņš atdara cilvēku ausi un apzieģelē, ko Viņš tiem grib mācīt.
17 for at faa Mennesket bort fra Uret og udrydde Hovmod af Manden,
Lai cilvēku novērš no nedarba un pasargā vīru no lepnības.
18 holde hans Sjæl fra Graven, hans Liv fra Vaabendød.
Lai izglābj viņa dvēseli no kapa un viņa dzīvību, ka nekrīt caur zobenu.
19 Eller han revses med Smerter paa Lejet, uafbrudt staar der Kamp i hans Ben;
Viņš to arī pārmāca ar sāpēm gultā un lauž visus viņa kaulus.
20 Livet i ham væmmes ved Brød og hans Sjæl ved lækker Mad;
Tā ka viņa sirds neņem pretī maizi, nedz viņa dvēsele kādu gardumu.
21 hans Kød svinder hen, saa det ikke ses, hans Knogler, som før ikke saas, bliver blottet;
Viņa miesa nodilst, ka no tās nekā vairs neredz, un kauli nāk ārā, kas nebija redzami,
22 hans Sjæl kommer Graven nær, hans Liv de dræbende Magter.
Un viņa dvēsele nāk tuvu pie bedres, un viņa dzīvība pie nāves sāpēm.
23 Hvis da en Engel er paa hans Side, een blandt de tusind Talsmænd, som varsler Mennesket Tugt,
Ja tad pie viņa nāk vēstnesis, ziņas devējs kā viens no tūkstošiem, rādīt cilvēkam kas pareizi:
24 og den viser ham Naade og siger: »Fri ham fra at synke i Graven, Løsepenge har jeg faaet!«
Tad Viņš tam ir žēlīgs. un saka: atpestī to, ka negrimst kapā, jo esmu atradis salīdzināšanu.
25 da svulmer hans Legem af Friskhed, han oplever atter sin Ungdom.
Tad viņa miesa būs zaļāka nekā jaunībā, tas nāks atkal pie savas jaunības dienām.
26 Han beder til Gud, og han er ham naadig, han skuer med Jubel hans Aasyn, fortæller Mennesker om sin Frelse.
Tas lūgs Dievu, un Viņš to žēlos, - tas uzskatīs Dieva vaigu ar prieku, un Dievs cilvēkam atmaksās viņa taisnību.
27 Han synger det ud for Folk: »Jeg synded og krænkede Retten og fik dog ej Løn som forskyldt!
Tad šis izteiks cilvēkiem un sacīs: es biju grēkojis un pārgrozījis tiesu, bet Viņš to man nav pielīdzinājis.
28 Han har friet min Sjæl fra at fare i Grav, mit Liv ser Lyset med Lyst!«
Viņš ir atpestījis manu dvēseli, ka tā negrimst kapā, un mana dzīvība redz gaišumu.
29 Se, alle disse Ting gør Gud to Gange, ja tre med Mennesket
Redzi, to visu dara tas stiprais Dievs divi un trīskārt cilvēkam,
30 for at redde hans Sjæl fra Graven, saa han skuer Livets Lys!
Ka viņa dvēseli novērstu no kapa, ka tā taptu apgaismota dzīvības gaismā.
31 Lyt til og hør mig, Job, ti stille, saa jeg kan tale!
Liec vērā, Ījab, klausies mani, ciet klusu, un es runāšu.
32 Har du noget at sige, saa svar mig, tal, thi gerne gav jeg dig Ret;
Jeb, ja tev ir ko sacīt, tad atbildi man; runā, jo es labprāt redzētu tavu taisnību.
33 hvis ikke, saa høre du paa mig, ti stille, at jeg kan lære dig Visdom!
Ja nav, tad klausies mani, ciet klusu, un es tev mācīšu gudrību.
