Job 18
1 Saa tog Sjuhiten Bildad til Orde og sagde:
Tad Bildads no Šuhas atbildēja un sacīja:
2 Saa gør dog en Ende paa dine Ord, kom til Fornuft og lad os tale!
Cik ilgi vēl jūs grābstīsities pēc vārdiem? Pieņemiet padomu, un tad runāsim.
3 Hvi skal vi regnes for Kvæg og staa som umælende i dine Øjne?
Kāpēc mēs topam turēti par lopiem, un par muļķiem jūsu acīs?
4 Du, som i Vrede sønderslider din Sjæl, skal for din Skyld Jorden blive øde og Klippen flyttes fra sit Sted?
Tava dvēsele no dusmām plīst; vai tad tevis dēļ zeme paliks tukša un klintis celsies no savas vietas?
5 Nej, den gudløses Lys bliver slukt, hans Ildslue giver ej Lys;
Tomēr bezdievīgo gaisma izdzisīs, un viņa uguns liesma nespīdēs.
6 Lyset i hans Telt gaar ud, og hans Lampe slukkes for ham;
Gaišums paliek tumšs viņa dzīvoklī, un viņa spīdeklis pār viņu izdziest.
7 hans kraftige Skridt bliver korte, han falder for eget Raad;
Viņa varas ceļi paliek šauri, un paša padoms viņu gāž.
8 thi hans Fod drives ind i Nettet, paa Fletværk vandrer han frem,
Jo viņa kājas to iedzen tīklā, un viņš staigā pār slazda valgiem.
9 Fælden griber om Hælen, Garnet holder ham fast;
Valgs saista viņa pēdas, un saites viņu satver.
10 Snaren er skjult i Jorden for ham og Saksen paa hans Sti;
Viņa valgs ir apslēpts zemē, un viņa slazds uz ceļa.
11 Rædsler skræmmer ham alle Vegne og kyser ham Skridt for Skridt:
Visapkārt bailība viņu iztrūcina un viņu dzen uz visiem soļiem.
12 Ulykken hungrer efter ham, Undergang lurer paa hans Fald:
Nelaime taisās viņu rīt, un posts ir gatavs viņu gāzt.
13 Dødens førstefødte æder hans Lemmer, æder hans Legemes Lemmer;
Tas ēd viņa miesas, un nāves pirmdzimušais rij viņa locekļus.
14 han rives bort fra sit Telt, sin Fortrøstning; den styrer hans Skridt til Rædslernes Konge;
Viņa cerība tiek atņemta no viņa dzīvokļa, un viņam jānoiet pie briesmu ķēniņa.
15 i hans Telt har Undergang hjemme, Svovl strøs ud paa hans Bolig;
Viņa dzīvoklī dzīvo visai sveši, uz viņa mājas vietu kaisa sēru.
16 nedentil tørrer hans Rødder, oventil visner hans Grene;
No apakšas sakalst viņa saknes, un no augšienes novīst viņa zari.
17 hans Minde svinder fra Jord, paa Gaden nævnes ikke hans Navn;
Viņa piemiņa iznīkst no zemes, un slava viņam nepaliek pasaulē.
18 man støder ham ud fra Lys i Mørket og driver ham bort fra Jorderig;
No gaismas to izstumj tumsā un aizdzen no zemes virsas.
19 i sit Folk har han ikke Afkom og Æt, i hans Hjem er der ingen tilbage;
Viņam nav nedz bērna, nedz bērnu bērna savos ļaudīs, un neviens neatliek viņa māju vietās.
20 de i Vester stivner ved hans Skæbnedag, de i Øst bliver slagne af Rædsel.
Kas rietumos, iztrūcinājās par viņa dienu, un kas austrumos, tos pārņem šaušalas.
21 Ja, saaledes gaar det den lovløses Bolig, dens Hjem, der ej kender Gud!
Tiešām, tā notiek netaisno dzīvokļiem un tādu ļaužu vietai, kas Dievu neatzīst.
