Job 17
1 Brudt er min Aand, mine Dage slukt, og Gravene venter mig;
Mans gars ir vājš, manas dienas pagalam, kaps man ir klāt.
2 visselig, Spot er min Del, og bittert er, hvad mit Øje maa skue.
Tiešām, mēdītāji mani apstāj un uz viņu tiepšanos jāskatās manām acīm.
3 Stil Sikkerhed for mig hos dig! Hvem anden giver mig Haandslag?
Galvo jel, pārstāvi Tu mani pie Sevis paša, kur tad cits man roku dos!
4 Thi du lukked deres Hjerte for Indsigt, derfor vil du ikke ophøje dem;
Jo viņu sirdīm Tu saprašanu esi apslēpis; tāpēc Tu viņiem virsroku nedosi.
5 den, der forraader Venner til Plyndring, hans Sønners Øjne hentæres.
Kas savus draugus izdāvā par laupījumu, tā bērnu acis izīgs.
6 Til Mundheld har du gjort mig for Folk, jeg er blevet et Jærtegn for dem;
Bet Viņš mani darījis ļaudīm par sakāmu vārdu, ka esmu tāds, kam spļauj vaigā.
7 mit Øje er sløvet af Kvide, som Skygger er mine Lemmer til Hobe;
Tādēļ mana acs ir tumša no skumības, un visi mani locekļi ir kā ēna.
8 retsindige stivner af Rædsel ved sligt, over vanhellig harmes den skyldfri,
Taisnie par to iztrūcinājās, un nenoziedzīgais iekarst par neganto.
9 men den retfærdige holder sin Vej, en renhaandet vokser i Kraft.
Bet taisnais turas pastāvīgi uz sava ceļa, un kam šķīstas rokas, pieņemas stiprumā.
10 Men I, mød kun alle frem igen, en Vismand finder jeg ikke iblandt jer!
Tad nu jūs visi nāciet tik atkal vien, gudra es neatradīšu jūsu starpā.
11 Mine Dage stunder mod Døden, brudt er mit Hjertes Ønsker;
Manas dienas ir pagājušas, mani padomi iznīcināti, ko mana sirds bija kopusi.
12 Natten gør jeg til Dag, Lyset for mig er Mørke;
Nakti tie sauc par dienu, un gaismu saka tuvu esam, kur tumsa klātu.
Ko man vēl gaidīt, kaps būs mans nams; tumsā es uztaisīšu savu gultu. (Sheol h7585)
14 Graven kalder jeg Fader, Forraadnelsen Moder og Søster.
Trūdus es saucu par savu tēvu, tārpus par savu māti un māsu.
15 Hvor er da vel mit Haab, og hvo kan øjne min Lykke?
Kur tad būs mana cerība, manu cerību, kas to redzēs?
