Job 13
1 Se, mit Øje har skuet alt dette, mit Øre har hørt og mærket sig det;
Redzi, to visu mana acs redzējusi, mana auss dzirdējusi un to likusi vērā.
2 hvad I ved, ved ogsaa jeg, jeg falder ikke igennem for jer.
Ko jūs protat, to es arīdzan protu, jūs man neesat priekšā.
3 Men til den Almægtige vil jeg tale, med Gud er jeg sindet at gaa i Rette,
Bet es gribu runāt uz to Visuvareno, un man gribās aizbildināties tā stiprā Dieva priekšā.
4 mens I smører paa med Løgn; usle Læger er I til Hobe.
Jo tiešām, jūs esat melu runātāji, jūs visi esat nelietīgi dziednieki.
5 Om I dog vilde tie stille, saa kunde I regnes for vise!
Kaut jūs pavisam klusu būtu, tas jums būtu par gudrību.
6 Hør dog mit Klagemaal, mærk mine Læbers Anklage!
Klausiet jel manu aizbildināšanos, un ņemiet vērā manas mutes tiesāšanos.
7 Forsvarer I Gud med Uret, forsvarer I ham med Svig?
Vai gribat netaisnību runāt Dieva labad un Viņa labad izteikt viltību?
8 Vil I tage Parti for ham, vil I træde i Skranken for Gud?
Vai Viņu gribat aizbildināt un Dievam būt pārstāvētāji?
9 Gaar det godt, naar han ransager eder, kan I narre ham, som man narrer et Menneske?
Vai būs labi, kad Viņš jūs meklēs, vai Viņu pievilsiet, kā cilvēku pieviļ?
10 Revse jer vil han alvorligt, om I lader som intet og dog er partiske.
Sodīt Viņš jūs sodīs, ja jūs slepeni vaigu uzlūkojat.
11 Vil ikke hans Højhed skræmme jer og hans Rædsel falde paa eder?
Vai Viņa augstība jūs neiztrūcinās un bailes no Viņa jums neuzkritīs?
12 Eders Tankesprog bliver til Askesprog, som Skjolde af Ler eders Skjolde.
Jūsu mācības būs kā pelni, un jūsu augstie vārdi kā mālu kopas.
13 Ti stille, at jeg kan tale, saa overgaa mig, hvad der vil!
Palieciet man klusu, un es runāšu, lai man notiek, kas notikdams.
14 Jeg vil bære mit Kød i Tænderne og tage mit Liv i min Haand;
Kāpēc man savu miesu bija zobos ņemt, un savu dvēseli likt savā rokā?
15 se, han slaar mig ihjel, jeg har intet Haab, dog lægger jeg for ham min Færd.
Redzi, jebšu Viņš mani nokaus, taču es uz Viņu gribu cerēt, es tikai savus ceļus gribu aizbildināt Viņa priekšā.
16 Det er i sig selv en Sejr for mig, thi en vanhellig vover sig ikke til ham!
Jau tas man būs par pestīšanu, ka viltnieks Viņa priekšā nenāks.
17 Hør nu ret paa mit Ord, lad mig tale for eders Ører!
Klausāties, klausāties manus vārdus, un mana valoda lai skan jūsu ausīs.
18 Se, til Rettergang er jeg rede, jeg ved, at Retten er min!
Redzat jel, es esmu gatavs uz tiesu, es zinu, ka man paliks taisnība.
19 Hvem kan vel trætte med mig? Da skulde jeg tie og opgive Aanden!
Kas ar mani varētu tiesāties? Patiesi tad es ciestu klusu un mirtu.
20 Kun for to Ting skaane du mig, saa kryber jeg ikke i Skjul for dig:
Divas lietas tikai man nedari, tad es neapslēpšos Tavā priekšā.
21 Din Haand maa du tage fra mig, din Rædsel skræmme mig ikke!
Lai Tava roka paliek tālu no manis, un Tava briesmība lai mani neizbiedē.
22 Saa stævn mig, og jeg skal svare, eller jeg vil tale, og du skal svare!
Tad sauc, un es atbildēšu, vai es runāšu, un Tu atbildi man.
23 Hvor stor er min Skyld og Synd? Lad mig vide min Brøde og Synd!
Cik man ir noziegumu un grēku? Dari man zināmus manus grēkus un manus pārkāpumus.
24 Hvi skjuler du dog dit Aasyn og regner mig for din Fjende?
Kāpēc Tu apslēpi Savu vaigu un mani turi par Savu ienaidnieku?
25 Vil du skræmme et henvejret Blad, forfølge et vissent Straa,
Vai Tu biedināsi šaubīgu lapu un vajāsi izkaltušus rugājus.
26 at du skriver mig saa bitter en Dom og lader mig arve min Ungdoms Skyld,
Jo Tu man nospriedi rūgtumus un lieci manīt manas jaunības noziegumus.
27 lægger mine Fødder i Blokken, vogter paa alle mine Veje, indkredser mine Fødders Trin!
Tu lieci manas kājas siekstā un glūni uz visiem maniem ceļiem un ieslēdzi manas pēdas aplokā, -
28 Og saa er han dog som smuldrende Trøske, som Klæder, der ædes op af Møl,
Un tomēr šis iznīkst kā trūdi, tā kā drēbe, ko kodes saēd.
