Prædikeren 7

1 Godt Navn er bedre end ypperlig Salve, Dødsdag bedre end Fødselsdag;

Laba slava ir labāka nekā salda eļļa, un miršanas diena labāka nekā dzimšanas diena.

2 bedre at gaa til et Sørgehus end at gaa til et Gildehus; thi hist er alle Menneskers Ende, og de levende bør tage det til Hjerte.

Labāki ir vaidu namā iet nekā dzīru namā; jo tas ir visu cilvēku gals, un tas, kas dzīvo, to ņem pie sirds.

3 Bedre Græmmelse end Latter, thi er Minerne mørke, har Hjertet det godt.

Noskumt ir labāki nekā smieties; jo kad vaigs noskumis, tas sirdij labi.

4 De vises Hjerte er i Sørgehuset. Taabernes Hjerte i Glædeshuset.

Gudru ļaužu sirds ir vaidu namā, bet ģeķu sirds ir prieku namā.

5 Bedre at høre paa Vismands Skænd end at høre paa Taabers Sang.

Labāk ir klausīties gudra vīra rāšanu, nekā klausīties ģeķa dziesmu.

6 Som Tjørnekvistes Knitren under Gryden er Taabers Latter; ogsaa det er Tomhed.

Jo kā ērkšķi sprakst apakš poda, tāpat ir ģeķa smiešanās, - tā ir arī niecība.

7 Thi uredelig Vinding gør Vismand til Daare, og Stikpenge ødelægger Hjertet.

Tiešām, netaisna peļņa arī gudru padara neprātīgu, un dāvanas samaitā sirdi.

8 En Sags Udgang er bedre end dens Indgang, Taalmod er bedre end Hovmod.

Labāks ir kādas lietas gals nekā viņas iesākums. Lēnprātīgais ir labāks nekā lepnais.

9 Vær ikke hastig i dit Sind til at græmmes, thi Græmmelse bor i Taabers Bryst.

Neesi ātrs savā prātā dusmot, jo dusmība mājo ģeķu azotē.

10 Spørg ikke: »Hvoraf kommer det, at de gamle Dage var bedre end vore?« Thi saaledes spørger du ikke med Visdom.

Nesaki: kā tas nāk, ka senās dienas bijušas labākas nekā šīs! Jo ar gudrību tu to nevaicā.

11 Bedre er Visdom end Arv, en Fordel for dem, som skuer Solen;

Gudrība ir tik laba kā mantība un labums tiem, kas sauli redz.

12 thi Visdom skygger, som Penge skygger, men Kundskabs Fortrin er dette, at Visdom holder sin Mand i Live.

Jo gudrības pavēnī ir kā naudas pavēnī; un tas ir atzīšanas labums, ka gudrība dod dzīvību tiem, kam tā ir.

13 Se paa Guds Værk! Hvo kan rette, hvad han har gjort kroget?

Uzlūko Dieva darbu, jo kas to var darīt taisnu, ko viņš ir darījis līku?

14 Vær ved godt Mod paa den gode Dag og indse paa den onde Dag, at Gud skabte denne saavel som hin, for at Mennesket ikke skal finde noget efter sig.

Baudi labumu labā dienā, bet ļaunu dienu ņem arī par labu; jo Dievs dara gan šo gan to, tāpēc ka cilvēkam nebūs zināt, kas būs pēc viņa.

15 Begge Dele saa jeg i mine tomme Dage: Der er retfærdige, som omkommer i deres Retfærdighed, og der er gudløse, som lever længe i deres Ondskab.

Visu to esmu redzējis savas niecības dienās: Cits ir taisns, kas savā taisnībā iet bojā, un cits ir bezdievīgs, kas savā blēdībā ilgi pastāv.

16 Vær ikke alt for retfærdig og te dig ikke overvættes viis; hvorfor vil du ødelægge dig selv?

Neesi pārlieku taisns un neturies pats par visai gudru, - kāpēc tu gribi iet bojā?

17 Vær ikke alt for gudløs og vær ingen Daare; hvorfor vil du dø i Utide?

Neesi pārlieku bezdievīgs, un neesi visai ģeķīgs; kāpēc tu gribi nomirt nelaikā?

18 Det bedste er, at du fastholder det ene og ikke slipper det andet; thi den, der frygter Gud, vil undgaa begge Farer.

Labi ir, ka tu šo satver un arī no tā otra savu roku neatrauj; jo kas Dievu bīstas, tas no visa tā izsprūk.

19 Visdom gør Vismand stærkere end ti Magthavere i Byen.

Gudrība stiprina gudro vairāk nekā desmit vareni, kas ir pilsētā.

20 Thi intet Menneske er saa retfærdigt paa Jorden, at han kun gør gode Gerninger og aldrig synder.

Tiešām, nav neviena cilvēka, kas taisns būtu virs zemes, kas labi darītu un negrēkotu.

21 Giv ikke Agt paa alle de Ord, Folk siger, at du ikke skal høre din Træl forbande dig;

Neliec arī vērā visus vārdus, kas top runāti, lai tev nav jādzird, ka tavs kalps tev lād.

22 thi du ved med dig selv, at ogsaa du mange Gange har forbandet andre.

Jo daudzkārt arī tava sirds zin, ka arī tu citus esi lādējis.

23 Alt dette ransagede jeg med Visdom; jeg tænkte: »Jeg vil vorde viis.« Men Visdom holdt sig langt fra mig;

Visu šo es ar gudrību esmu izmeklējis. Es sacīju: es dabūšu gudrību, bet viņa bija vēl tālu no manis.

24 Tingenes Grund er langt borte, saa dyb, saa dyb; hvem kan finde den?

Tālu ir, kas ir, un ļoti dziļš; kas to var atrast?

25 Jeg tog mig for at vende min Hu til Kundskab og Granskning og til at søge efter Visdom og sikker Viden og til at kende, at Gudløshed er Taabelighed, Daarskab Vanvid.

Es griezos ar savu sirdi, ka es zinātu un izvaicātu un meklētu gudrību un skaidrību, un ka es atzītu bezdievību par ģeķību un neprātību par nelietību.

26 Og beskere end Døden fandt jeg Kvinden, thi hun er et Fangegarn; hendes Hjerte er et Net og hendes Arme Lænker. Den, som er Gud kær, undslipper hende, men Synderen bliver hendes Fange.

Un es atradu vienu lietu rūgtāku nekā nāvi: sievu, kā sirds ir tīkli un valgi un kā rokas ir saites. Kas labs ir Dieva priekšā, tas no viņas izglābsies, bet grēcinieks caur viņu taps sagūstīts.

27 Se, det fandt jeg ud, sagde Prædikeren, ved at lægge det ene til det andet for at drage min Slutning.

Redzi, šo esmu atradis, saka tas mācītājs, citu pēc cita, ka es to galavārdu atrastu.

28 Hvad min Sjæl stadig søgte, men ikke fandt, er dette: Een Mand fandt jeg blandt tusind, men en Kvinde fandt jeg ikke i hele Flokken.

To mana dvēsele vēl meklē, un to es vēl neesmu atradis: Starp tūkstošiem es vienu vīru esmu atradis, bet sievu starp šiem visiem es neesmu atradis.

29 Dog se, det fandt jeg, at Gud har skabt Menneskene, som de bør være; men de har saa mange sære Ting for.

Bet redzi, to tikai es esmu atradis, ka Dievs cilvēku ir radījis taisnu, bet tie dodas uz daudz gudrošanām.