Prædikeren 10

1 Døde Fluer gør Salveblanderens Olie stinkende, lidt Daarskab ødelægger Visdommens Værd.

Nosprāgušas mušas dara smirdam un rūgstam aptiekāra zāles; tāpat no lielāka svara, nekā gudrība un gods, ir maķenīt ģeķības (tāpat arī mazliet ģeķības pārsver cienījama vīra gudrību un godu).

2 Den vise har sin Forstand til højre, Taaben har sin til venstre,

Gudra vīra sirds ir pa viņa labo roku, bet ģeķa sirds ir pa viņa kreiso roku.

3 Hvor Daaren end færdes, svigter hans Forstand, og han røber for alle, at han er en Daare.

Un arī kad ģeķis pa ceļu staigā, tad viņam prāta trūkst, un viņš saka uz ikkatru, ka esot ģeķis.

4 Naar en Herskers Vrede rejser sig mod dig, forlad ikke derfor din Plads; thi Sagtmodighed hindrer store Synder.

Ja valdnieka dusmība pret tevi ceļas, tad neatstājies no savas vietas, jo lēnprātība klusina lielus grēkus.

5 Der er et Onde, jeg saa under Solen; det ser ud som et Misgreb af ham, som har Magten:

Vēl ir ļaunums, ko pasaulē esmu redzējis, proti misēklis, kas ceļas no valdnieka.

6 Daarskab sættes i Højsædet, nederst sidder de rige.

Dažs ģeķis top celts lielā godā, un bagātie sēž zemajā vietā.

7 Trælle saa jeg højt til Hest og Høvdinger til Fods som Trælle.

Es esmu redzējis kalpus uz zirgiem, un lielus kungus kājām tāpat kā kalpus.

8 Den, som graver en Grav, falder selv deri; den, som nedbryder en Mur, ham bider en Slange;

Kas bedri rok, tas kritīs iekšā; un kas sētu ārda, tam čūska iedzels.

9 den, som bryder Sten, kan saare sig paa dem; den, som kløver Træ, er i Fare.

Kas akmeņus veļ, tas no tiem dabūs sāpes; kas malku skalda, tas ievainosies.

10 Naar Øksen er sløv og dens Æg ej hvæsses, maa Kraft lægges i; men den dygtiges Fortrin er Visdom.

Kad dzelzs ir nodilusi un viņas asmens netop tecināts(asināts), tad vairāk spēka jāpieliek; bet gudrība veicina darbu.

11 Bider en Slange, før den besværges, har Besværgeren ingen Gavn af sin Kunst.

Kad čūska iedzēlusi, pirms apvārdota, tad vārdotājam peļņas nav.

12 Ord fra Vismands Mund vinder Yndest, en Daares Læber bringer ham Vaade;

Vārdi no gudra vīra mutes ir jauki; bet ģeķa lūpas pašu aprij.

13 hans Tale begynder med Daarskab og ender med den værste Galskab.

Viņa mutes vārdu iesākums ir ģeķība, un viņa valodas gals ir neprātība un posts.

14 Taaben bruger mange Ord. Ej ved Mennesket, hvad der skal ske; hvad der efter hans Død skal ske, hvo siger ham det?

Ģeķis gan daudz runā, bet cilvēks nezin, kas notiks, un kas būs pēc viņa; kas viņam to teiks?

15 Daarens Flid gør ham træt, thi end ikke til Bys ved han Vej.

Ģeķa pūliņš to nogurdina, jo tas nezina ceļu uz pilsētu.

16 Ve dig, du Land, hvis Konge er en Dreng og hvis Fyrster holder Gilde ved Gry.

Ak vai, tev, zeme, kam ķēniņš ir bērns, un kam lielkungi rīta laikā plītē.

17 Held dig; du Land, hvis Konge er ædelbaaren, hvis Fyrster holder Gilde til sømmelig Tid som Mænd og ikke som Drankere.

Labi tev, zeme, kam ķēniņš ir cienījams, un kam lielkungi īstā laikā ēd, stiprināties un ne plītēt.

18 Ved Ladhed synker Bjælkelaget; naar Hænderne slappes, drypper det i Huset.

Caur kūtrību sijas gāžas, un aiz slinkām rokām namam pil cauri.

19 Til Morskab holder man Gæstebud, og Vin gør de levende glade; men Penge skaffer alt til Veje.

Dzīres top taisītas par prieku, un vīns ielīksmo tos, kas dzīvo, un nauda visu to gādā.

20 End ikke i din Tanke maa du bande en Konge, end ikke i dit Sovekammer en, som er rig; thi Himlens Fugle kan udsprede Ordet, de vingede røbe, hvad du siger.

Nelādi ķēniņu savā sirdī, un nelādi bagātu savā guļamā kambarī, jo putni apakš debess aiznes to skaņu un ar spārniem skriedami izpauž to valodu.