Højsangen 1
1 Højsangen, som er af Salomo.
Salamana augstā dziesma.
2 Han kysse mig med Kys af sin Mund; thi din Kærlighed er bedre end Vin.
Lai viņš mani skūpsta ar savas mutes skūpstīšanu; jo tava mīlestība ir jo mīlīgāka nekā vīns.
3 Dine Salver ere gode at lugte, dit Navn er som en Salve, der udgydes; derfor elske unge Piger dig.
Tavai eļļai ir salda smarža; tavs vārds ir izlieta eļļa, tāpēc jaunavas tevi mīl.
4 Drag mig! efter dig ville vi løbe; Kongen førte mig ind i sine inderste Kamre; vi ville fryde os og glæde os i dig, vi ville prise din Kærlighed mere end Vin; de oprigtige elske dig.
Velc mani, tad mēs tev tecēsim pakaļ; ķēniņš mani ved savos kambaros; mēs līksmosimies un priecāsimies par tevi; mēs pieminēsim tavu mīlestību vairāk nekā vīnu; patiesīgi tevi mīl.
5 Jeg er sort, dog yndig, I Jerusalems Døtre! som Kedars Pauluner, som Salomos Telte.
Es esmu melna, bet mīlīga, jūs Jeruzālemes meitas, tā kā Ķedara teltis, kā Salamana gardīnes(aizkari).
6 Ser ikke paa mig, at jeg er sort; thi Solen har brændt mig; min Moders Sønner ere blevne vrede paa mig, de have sat mig til Vingaardenes Vogterinde; min Vingaard, som jeg havde, har jeg ikke bevogtet.
Neuzlūkojiet mani, ka esmu pamelna, jo saulē esmu nodegusi; manas mātes bērni pret mani apskaitušies, tie mani likuši par vīna dārzu sargātāju; savu pašu vīna dārzu neesmu apsargājusi.
7 Giv mig til Kende, du, hvem min Sjæl elsker! hvor du vogter, hvor du lader Hjorden ligge om Middagen, at jeg ikke skal være som en Kvinde, der gaar tilhyllet ved dine Medbrødres Hjorde.
Saki man, tu, ko mana dvēsele mīl, kur tu gani, kur tu gulies pusdienā? Jo kāpēc man būs aloties pie tavu biedru ganāmiem pulkiem?
8 Dersom du ikke ved det, du dejligste iblandt Kvinderne! da gak ud i Faarenes Spor, og vogt dine Kid ved Hyrdernes Boliger!
Ja tu to nezini, tu visu skaistākā starp sievām, tad ej jel pa avju pēdām un gani savus kazlēnus pie ganu teltīm.
9 Ved Hestene for Faraos Vogn ligner jeg dig, min Veninde!
Es tevi līdzināju, mana draudzene, ar tiem zirgiem pie Faraona ratiem.
10 Dine Kinder ere yndige under Kæderne og din Hals under Perlesnorene.
Tavi vaigi ir mīlīgi sprādzēs, tavs kakls pērļu rotā.
11 Vi ville gøre dig Guldkæder med Sølvprikker.
Mēs tev taisīsim zelta sprādzes ar sudraba podziņām.
12 Saa længe Kongen var i sin Kreds, gav min Nardus sin Lugt.
Kamēr ķēniņš pie galda, mana nardes puķīte dod savu smaržu.
13 Min elskede er mig en Myrrakugle, som forbliver imellem mine Bryster.
Mans draugs man ir mirru pušķis, pie manām krūtīm piesprausts.
14 Min elskede er mig en Koferdrue, i Vingaardene, udi En-Gedi.
Mans draugs man ir vīna ķekars Enģedi vīna dārzos.
15 Se, du, min Veninde! er dejlig; se, du er dejlig, dine Øjne ere Duer.
Redzi, tu esi skaista, mana draudzene, redzi, tu esi skaista, tavas acis ir kā baložu acis.
16 Se, du, min elskede! er yndig, ja yndig, ja, vort Leje er grønt.
Redzi, tu esi skaists, mans draugs, un mīlīgs, un mūsu dusas vieta zaļo.
17 Vore Huses Bjælker ere Cedre, vort Loft er Cypresser.
Mūsu namu baļķi ir ciedri, mūsu sijas ir cipreses.
