Salme 80

1 Til Sangmesteren; til „Lillierne‟; et Vidnesbyrd; af Asaf, en Psalme.

Asafa dziesma dziedātāju vadonim, pēc: „Lilijas ir liecība“. Israēla gans, klausies, Tu, kas Jāzepu vadi kā avis; Tu, kas sēdi pār ķerubiem, parādies ar spožumu!

2 Du Israels Hyrde! vend dine Øren hid, du, der leder Josef som en Hjord, du, som sidder over Keruber, aabenbar dig herligt!

Uzmodini savu varu priekš Efraīma, Benjamina un Manasus, un nāc mūs pestīt.

3 Rejs din Magt for Efraim og Benjamin og Manasse og kom os til Frelse!

Ak Dievs, atgriez mūs un liec Savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti.

4 Gud! hjælp os op igen og lad dit Ansigt lyse, saa blive vi frelste!

Kungs, Dievs Cebaot, cik ilgi Tava dusmība kūpēs pie Tavu ļaužu lūgšanas?

5 Herre, Gud Zebaoth! hvor længe har du ladet Vreden ryge uagtet dit Folks Bøn?

Tu tos ēdini ar asaru maizi un tos dzirdini ar lielu mēru asaru.

6 Du har bespist dem med Taarebrød og givet dem Taarer at drikke i fulde Maal.

Tu mūs esi licis par ķildu mūsu kaimiņiem, un mūsu ienaidnieki mūs apmēda.

7 Du sætter os til en Trætte for vore Naboer, og vore Fjender spotte os.

Dievs Cebaot, atgriezi mūs un liec Savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti.

8 Gud Zebaoth! hjælp os op igen og lad dit Ansigt lyse, saa blive vi frelste.

Vienu vīna koku Tu esi atvedis no Ēģiptes, pagānus Tu esi izdzinis un to dēstījis.

9 Du førte en Vinstok fra Ægypten, du uddrev Hedningerne og plantede den.

Vietu priekš viņa Tu esi sataisījis un viņam licis iesakņoties, ka viņš zemi piepildījis.

10 Du ryddede for den, og den lod sine Rødder rodfæstes og opfyldte Landet.

Kalni ar viņa ēnu ir apklāti un Dieva ciedru koki ar viņa zariem.

11 Bjerge bleve skjulte med dens Skygge, og dens Grene vare som Guds Cedre.

Viņš izplēta savus zarus līdz pat jūrai un savus jaunos zariņus līdz tai lielai upei.

12 Den udbreder sine Grene til Havet og sine unge Kviste til Floden.

Kāpēc tad Tu viņa sētu esi salauzījis, ka visi, kas iet garām, viņu plosa?

13 Hvorfor har du nedrevet Gærdet om den, saa at alle de, som gaa forbi ad Vejen, plukke i den?

Mežacūka viņu izrakusi, un lauka zvēri viņu noēduši.

14 Svinet fra Skoven roder om den, og vilde Dyr paa Marken afæde den.

Dievs Cebaot, atgriezies jel, skaties no debesīm un redzi un uzlūko šo vīna koku,

15 Gud Zebaoth! vend dog om; sku ned af Himmelen og se til og besøg denne Vinstok

To stādu, ko Tava labā roka dēstījusi, un To Dēlu, ko Tu Sev esi izredzējis!

16 og den Pode, som din højre Haand plantede, og den Søn, som du gjorde stærk for dig.

Viņš ar uguni ir sadedzināts un izcirsts; no Tava vaiga rāšanas tie iet bojā.

17 Den er brændt med Ild, den er omhugget; de omkomme for dit Ansigts Trusel.

Tava roka lai ir pār to vīru pie Tavas labās rokas, pār To Cilvēka Dēlu, ko Tu Sev esi izredzējis.

18 Lad din Haand være over, din højre Haands Mand, over den Menneskens Søn, som du gjorde stærk for dig.

Tad mēs neatkāpsimies no Tevis; uzturi mūs dzīvus, tad mēs Tavu vārdu piesauksim.

19 Saa ville vi ikke vige fra dig; lad du os leve, og vi ville paakalde dit Navn. Herre, Gud Zebaoth; hjælp os op igen, lad dit Ansigt lyse, saa blive vi frelste.

Ak Kungs, Dievs Cebaot, atgriez mūs, liec Savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti.