Salme 25
1 En Psalme af David. Til dig, Herre! opløfter jeg min Sjæl.
Dāvida dziesma. Mana dvēsele ilgojās, Kungs, pēc Tevis.
2 Jeg forlader mig paa dig, min Gud! lad mig ikke beskæmmes, at mine Fjender ikke skulle fryde sig over mig.
Mans Dievs, uz Tevi es cerēju, nepamet mani kaunā, lai mani ienaidnieki par mani nepriecājās.
3 Ja, ingen, som bier efter dig, skal beskæmmes; beskæmmes skulle de, som handle troløst uden Aarsag.
Jo neviens, kas uz Tevi gaida, nepaliek kaunā; tie top kaunā, kas velti dodas uz viltību.
4 Herre! lad mig kende dine Veje, lær mig dine Stier.
Kungs, dari man zināmus Tavus ceļus, māci man Tavas tekas.
5 Gør, at jeg gaar frem i din Sandhed, og lær mig den; thi du er min Frelses Gud, jeg bier efter dig den ganske Dag.
Vadi mani Tavā patiesībā un māci mani, jo Tu esi mans Dievs un Pestītājs; cauru dienu es Tevi gaidu.
6 Herre! kom din Barmhjertighed og din Miskundhed i Hu; thi de have været fra Evighed.
Piemini, Kungs, Savu apžēlošanu un Savu žēlastību, kas no mūžības.
7 Kom ikke mine Ungdoms Synder eller mine Overtrædelser i Hu; men kom du mig i Hu efter din Miskundhed for din Godheds Skyld, Herre!
Nepiemini manas jaunības grēkus nedz manas pārkāpšanas, bet piemini mani pēc Tavas žēlastības, Tavas lēnības dēļ ak Kungs!
8 Herren er god og oprigtig, derfor underviser han Syndere om Vejen.
Tas Kungs ir labs un taisns, tāpēc Viņš grēciniekiem māca to ceļu.
9 Han skal gøre, at de ydmygede komme til Ret, og han skal lære de ydmygede sin Vej.
Pazemīgos Viņš vada taisnībā, un māca pazemīgiem Savu ceļu.
10 Alle Herrens Stier ere Miskundhed og Sandhed for dem, som bevare hans Pagt og hans Vidnesbyrd.
Tā Kunga ceļi visi ir žēlastība un patiesība tiem, kas tur Viņa derību un liecību.
11 For dit Navns Skyld, Herre, forlad mig dog min Misgerning; thi den er stor.
Tava vārda dēļ, ak Kungs! piedod manu noziegumu, jo tas ir liels.
12 Hvo er den Mand, som frygter Herren? han skal undervise ham om den Vej, som han skal udvælge.
Kas ir tas, kas To Kungu bīstas? tam Viņš mācīs to ceļu, kas uzņemams.
13 Hans Sjæl skal bo i Lyksalighed, og hans Sæd skal arve Landet.
Viņa dvēsele mitīs labumā, un viņa dzimums iemantos zemi.
14 Herrens Omgang er med dem, som frygte ham, og hans Pagt er med dem, til at lade dem kende den.
Tā Kunga noslēpums ir pie tiem, kas Viņu bīstas, un Viņa derība tiem dod saprašanu.
15 Mine Øjne ere stedse til Herren; thi han skal drage mine Fødder ud af Garnet.
Manas acis vienmēr raugās uz To Kungu, jo Viņš izvilks manu kāju no tīkla.
16 Vend dit Ansigt til mig og vær mig naadig; thi jeg er enlig og elendig.
Griezies pie manis un esi man žēlīgs, jo es esmu vientulis un bēdīgs.
17 Mit Hjertes Ængstelser have vidt udbredt sig; før mig ud af mine Trængsler!
Mana sirds bailība ir varen liela, izved mani no manām bēdām.
18 Se hen til min Elendighed og min Møje, og forlad mig alle mine Synder!
Uzlūko manas bēdas un manas mokas, un piedod visus manus grēkus.
19 Se hen til mine Fjender, thi de ere mange; og de hade mig med uretfærdigt Had.
Redzi, ka daudz ir manu ienaidnieku, un ka tie ar briesmīgu nīdēšanu mani ienīst.
20 Bevar min Sjæl og red mig, at jeg ikke beskæmmes, thi jeg tror paa dig.
Pasargi manu dvēseli un izglāb mani, nepamet mani kaunā, jo es paļaujos uz Tevi.
21 Lad Retsindighed og Oprigtighed bevare mig; thi jeg bier efter dig.
Sirds skaidrība un taisnība lai mani pasargā, jo es gaidu uz Tevi.
22 Forløs, o Gud, Israel af al dets Nød!
Ak Dievs, izpestī Israēli no visām viņa bēdām.
