Salme 135
1 Lover Herrens Navn, lover, I Herrens Tjenere!
Alleluja! Slavējiet Tā Kunga vārdu, slavējiet jūs, Tā Kunga kalpi,
2 I, som staa i Herrens Hus, i vor Guds Hus's Forgaarde.
Kas stāvat Tā Kunga namā, mūsu Dieva nama pagalmos,
3 Lover Herren; thi Herren er god; lovsynger hans Navn; thi det er lifligt.
Slavējiet To Kungu, jo Tas Kungs ir labs, dziediet Viņa vārdam, jo Viņš ir mīlīgs.
4 Thi Herren har udvalgt sig Jakob, Israel til sin Ejendom.
Jo Tas Kungs Jēkabu Sev izredzējis, Israēli par Savu īpašumu.
5 Thi jeg ved, at Herren er stor, og at vor Herre er større end alle Guder.
Jo es zinu, ka Tas Kungs ir liels, un mūsu Kungs lielāks nekā visi dievi.
6 Herren gør alt, hvad ham behager, i Himmelen og paa Jorden, i Havene og i alle Afgrunde.
Visu, ko Tas Kungs grib, to Viņš dara, debesīs un virs zemes, jūrā un visos dziļumos.
7 Han gør, at Dampe opstige fra Jordens Grænse; han gør Lynene til Regn, han udfører Vejret af sine Forraadskamre.
Viņš uzved miglu no zemes galiem, dod zibeņus pie lietus, izved vēju no viņa kambariem.
8 Han, som slog de førstefødte i Ægypten, baade Mennesker og Dyr;
Viņš nokāva Ēģiptes pirmdzimušos, gan cilvēkus gan lopus.
9 han sendte Tegn og underlige Ting i din Midte, Ægypten! paa Farao og paa alle hans Tjenere;
Viņš sūtīja zīmes un brīnumus tavā vidū, Ēģiptes zemē, pret Faraonu un visiem viņa kalpiem.
10 han, som slog mange Folk og ihjelslog stærke Konger:
Viņš kāva daudz tautas un nokāva varenus ķēniņus,
11 Amoriternes Konge Sihon og Basans Konge Og samt alle Riger i Kanaan;
Sihonu, Āmoriešu ķēniņu, un Ogu, Basanas ķēniņu, un visas Kanaāna valstis;
12 og han gav deres Land til Arv, til Arv for sit Folk Israel.
Un deva viņu zemi par mantību, par mantību Saviem Israēla ļaudīm;
13 Herre! dit Navn bliver evindelig; Herre! din Ihukommelse bliver fra Slægt til Slægt.
Kungs, Tavs vārds paliek mūžīgi, Kungs, Tava piemiņa paliek līdz radu radiem.
14 Thi Herren skal dømme sit Folk, og det skal angre ham for hans Tjeneres Skyld.
Jo Tas Kungs tiesās Savus ļaudis un apžēlosies par Saviem kalpiem.
15 Hedningernes Afguder ere Sølv og Guld, et Menneskes Hænders Gerning.
Pagānu elki ir sudrabs un zelts, cilvēku roku darbs.
16 De have Mund, men tale ikke; de have Øjne, men se ikke.
Tiem ir mute, bet tie nerunā, tiem ir acis, bet tie neredz,
17 De have Øren, men høre ikke, og der er ingen Aande i deres Mund.
Tiem ir ausis, bet tie nedzird, ir dvašas tiem nav mutē.
18 Ligesom disse ere, saa blive de, som gøre dem, ja, hver den, som forlader sig paa dem.
Tādi pat kā viņi, ir tie, kas tos taisa, un visi, kas uz tiem paļaujas.
19 Israels Hus! lover Herren; Arons Hus! lover Herren.
Jūs, Israēla nams, teiciet To Kungu; jūs, Ārona nams, teiciet To Kungu.
20 Levis Hus! lover Herren; I, som frygte Herren! lover Herren.
Jūs Levja nams, teiciet To Kungu; jūs, kas To Kungu bīstaties, teiciet To Kungu.
21 Lovet være Herren fra Zion, han, som bor i Jerusalem! Halleluja!
Slavēts lai ir Tas Kungs no Ciānas, kas dzīvo Jeruzālemē. Alleluja!
