< Salme 122 >

1 Jeg glædede mig ved dem, som sagde til mig: Vi ville gaa til Herrens Hus.
Dāvida svētku dziesma. Es priecājos ar tiem, kas uz mani saka: iesim Tā Kunga namā.
2 Vore Fødder stode i dine Porte, Jerusalem!
Mūsu kājas stāvēs tavos vārtos, Jeruzāleme.
3 Jerusalem, du, som er bygget op som en Stad, der er tæt sammenbygget,
Jeruzāleme, kas atkal par pilsētu uzcelta, kas visapkārt sastiprināta,
4 hvorhen Stammerne droge op, Herrens Stammer efter Israels Lov, for at prise Herrens Navn.
Kurp tās ciltis iet, Tā Kunga ciltis, kā Israēlim pavēlēts, pateikt Tā Kunga vārdam.
5 Thi der var Stole satte til Dom, Stole for Davids Hus.
Jo tur tie tiesas krēsli likti, Dāvida nama krēsli.
6 Beder om Jerusalems Fred; Ro finde de, som elske dig.
Vēlējiet mieru Jeruzālemei; lai labi klājās tiem, kas tevi mīļo.
7 Der være Fred paa din Mur, Ro i dine Paladser!
Miers lai ir iekš taviem mūriem, labklāšana iekš taviem skaistiem namiem.
8 For mine Brødres og mine Venners Skyld vil jeg sige: Fred være i dig!
Savu brāļu un savu draugu labad es tev vēlēšu mieru.
9 For Herrens vor Guds Hus's Skyld vil jeg søge dit Bedste.
Tā Kunga, mūsu Dieva, nama labad, es meklēšu tavu labumu.

< Salme 122 >