Ordsprogene 6
1 Min Søn! dersom du er gaaet i Borgen hos din Næste, har givet Haandslag til den fremmede;
Mans bērns, ja tu priekš sava tuvākā galvojis un roku devis priekš cita,
2 har du bundet dig ved din Munds Ord, ladet dig fange ved din Mands Ord:
Tad tu esi sasaistīts ar savas mutes valodu un savaldzināts ar savas mutes vārdiem.
3 Saa gør dog dette, min Søn! og red dig, fordi du er kommen i din Næstes Haand: Gak, nedkast dig for hans Fødder, og træng ind paa din Næste!
Tad dari jel tā mans bērns, un izglābies, ja tu savam tuvākam rokā esi nācis; ej, meties zemē priekš viņa un spied savu tuvāko;
4 Tilsted ikke dine Øjne at sove eller dine Øjenlaage at slumre.
Nedod savām acīm miega, nedod savām acīm dusas;
5 Fri dig som en Raa af Jægerens Haand og som en Fugl af Fuglefængerens Haand.
Izglābies kā stirna no viņa rokas un kā putns no mednieka rokas!
6 Du lade! gak til Myren, se dens Veje, og bliv viis.
Ej pie skudras, sliņķi, skaties viņas ceļus un topi gudrs!
7 Skønt den ikke har nogen Fyrste, Foged eller Hersker,
Lai tai nav valdnieka, ne virsnieka, ne kunga,
8 bereder den om Sommeren sin Mad, den samler om Høsten sin Spise.
Tā tomēr savu maizi sagādā vasarā, savu barību sakrāj pļaujamā laikā.
9 Du lade! hvor længe vil du ligge? naar vil du staa op af din Søvn?
Cik ilgi tu gulēsi, sliņķi? Kad tu celsies no sava miega?
10 Sov lidt endnu, blund lidt, fold Hænderne lidt for at hvile:
Guli maķenīt, snaudi maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā;
11 Saa skal din Armod komme som en Landstryger og din Trang som skjoldvæbnet Mand.
Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums, kā apbruņots vīrs.
12 Et nedrigt Menneske, en uretfærdig Mand er den, som gaar med en vanartig Mund;
Nelieša cilvēks ir tāds negants vīrs, kas staigā ar netiklu muti,
13 den, som giver Vink med sine Øjne, gør Tegn med sine Fødder, peger med sine Fingre;
Met ar acīm, piegrūž ar kājām, zīmē ar pirkstiem.
14 den, som har forvendte Ting i sit Hjerte og optænker ondt til hver Tid og kommer Trætter af Sted.
Netiklība ir viņa sirdī, viņš domā vienmēr uz ļaunu, saceļ ķildas.
15 Derfor skal hans Ulykke komme hastelig, han skal snart sønderknuses, og der skal ingen Lægedom være.
Tādēļ viņam nelaime nāks piepeši, viņš ātri taps satriekts un dziedināšanas nebūs.
16 Disse seks Stykker hader Herren, og de syv ere en Vederstyggelighed for hans Sjæl:
Šās sešas lietas Tas Kungs ienīst, un tā septītā viņam ir negantība:
17 Stolte Øjne, en løgnagtig Tunge og Hænder, som udgyde den uskyldiges Blod;
Lepnas acis, melu mēle un rokas, kas nenoziedzīgas asinis izlej,
18 et Hjerte, som optænker uretfærdige Tanker; Fødder, som haste med at løbe til det onde;
Sirds, kas negantus nodomus perē; kājas, kas mudīgas uz ļaunu skriet;
19 den, der som falsk Vidne taler Løgn; og den, som kommer Trætter af Sted imellem Brødre.
Viltīgs liecinieks, kas droši melus runā, un kas ķildu ceļ starp brāļiem. -
20 Min Søn! bevar din Faders Bud, og forlad ikke din Moders Lov.
Mans bērns, glabā sava tēva pamācīšanu un nepamet savas mātes mācību.
21 Knyt dem til dit Hjerte for stedse, bind dem om din Hals!
Sasien to allažiņ uz savas sirds un sien to ap savu kaklu.
22 Naar du vandrer, skal den lede dig, naar du lægger dig, skal den bevare dig, og naar du opvaagner, skal den tale til dig.
Kad tu staigā, tad tā tevi pavadīs; kad tu apgulies, tad tā tevi apsargās, un kad tu uzmodies, tad tā ar tevi runās;
23 Thi Budet er en Lampe og Loven et Lys, og Undervisningens Revselse er Vej til Livet;
Jo pamācīšana ir spīdeklis, un mācība gaišums, un kad pārmāca un rāj, tas ir dzīvības ceļš;
24 at den maa bevare dig fra en ond Kvinde, fra en fremmed Tunges Sledskhed.
Ka tās tev izsargā no negodīgas sievas, no svešas sievietes mīkstās mēles.
25 Begær ikke hendes Dejlighed i dit Hjerte, og lad hende ikke indtage dig med sine Øjenlaage!
Nekāro savā sirdī pēc viņas skaistuma, un lai viņa tevi nesagūsta ar savām acīm;
26 Thi for en Skøges Skyld gælder det kun om et Stykke Brød, men en anden Mands Hustru fanger den dyrebare Sjæl.
Jo caur mauku tiek līdz maizes drupekļiem, un vīra sieva tev notvers pat dārgo dzīvību.
27 Mon nogen kan tage Ild i sin Barm, uden at hans Klæder brændes op?
Vai arī uguni var klēpī ņemt, un drēbes nesadegtu?
28 Eller mon nogen kan gaa paa Gløder, uden at hans Fødder brændes?
Vai uz kvēlošām oglēm var iet un nesadedzinātu kājas?
29 Saa sker det ham, som gaar ind til sin Næstes Hustru; ingen, som rører hende, slipper fri for Straf.
Tāpat, kas ieiet pie otra sievas; nesodīts nepaliks, kas to aizskar.
30 Man ringeagter ikke, at en Tyv stjæler for at mætte sig, naar han er hungrig;
Zaglim nepiedod vis, ka zog izsalcis, vēderu pildīt.
31 men naar han bliver greben, maa han betale syv Fold, han maa give alt sit Hus's Gods.
Bet pieķerts tas septiņkārt atlīdzinās, visu sava nama padomu tas atdos.
32 Den, som bedriver Hor med en Kvinde, fattes Forstand; den, som vil fordærve sin Sjæl, han, ja han gør sligt.
Kas ar sievu laulību pārkāpj, tam prāta nav; to tik dara, kas sev dzīvību grib nogalināt.
33 Plage og Skam skal ramme ham, og hans Skændsel skal ikke udslettes.
Tam būs kāviens un kauns un negods bez gala;
34 Thi nidkær er Mandens Vrede, og han skal ikke skaane paa Hævnens Dag;
Jo viņas vīra dusmas iekarsušās netaupīs atriebšanas laikā.
35 han skal ikke tage nogen Bod for gyldig og ikke samtykke, om du end vilde give megen Skænk.
Tas nebēdās ne par kādu līdzību(izpirkumu), un nebūs miera, cik dāvanu arī nedotu.
