Ordsprogene 29
1 Den Mand, som forhærder sin Nakke, vil tidt blive straffet; hastelig skal han sønderknuses, og der skal ingen Lægedom være.
Vīrs, kas pārmācīts, tomēr ciets, taps piepeši salauzts, un nebūs, kas dziedina.
2 Naar der bliver mange retfærdige, skal Folket glædes; men naar en ugudelig hersker, skal Folket sukke.
Kad taisnie iet vairumā, tad ļaudis priecājās; bet kad bezdievīgais valda, tad ļaudis nopūšās.
3 En Mand, som elsker Visdom, glæder sin Fader; men hvo, som omgaas med Skøger, vil øde sit Gods.
Kas gudrību mīļo, iepriecina savu tēvu; bet kas ar maukām pinās, tas izplītē savu mantu.
4 En Konge befæster Landet ved Ret; men en Mand, som tager Gaver, nedbryder det.
Caur tiesu un taisnību ķēniņš dara valsti pastāvam; bet kas dāvanas plēš, tas to izposta.
5 En Mand, som smigrer for sin Næste, udbreder et Garn for hans Fødder.
Kas otram mīksti pieglaužas, met tīklu viņa soļiem.
6 Den onde Mands Overtrædelse er ham en Snare; men den retfærdige kan fryde og glæde sig.
Bezdievīgais savaldzinājās savos grēkos, bet taisnais priecājās un līksmojās.
7 En retfærdig kender de ringes Sag; den ugudelige forstaar sig ikke paa Kundskab.
Taisnais ņem vērā nabaga žēlošanos; bezdievīgais par to nemaz nebēdā.
8 Mænd, som ere Spottere, ophidse en Stad; men de vise stille Vreden.
Kam viss tik smiekls, sakurina pilsētu; bet gudrie apslāpē kaislību.
9 Naar en viis Mand gaar i Rette med en taabelig Mand, bliver denne vred og ler, og der bliver ingen Ro.
Gudrs ar ģeķi pie tiesas, tad skaistās, tad smejas, galā netiek.
10 Blodgerrige Mænd hade den retsindige; men de oprigtige drage Omhu for hans Liv.
Asins vīri ienīst bezvainīgo, bet taisnie rūpējās par viņa dvēseli.
11 En Daare udlader al sin Hidsighed, men en viis skal omsider stille den.
Ģeķis izkrata visu savu padomu, bet gudrs vīrs to patur pie sevis.
12 Naar en Hersker agter paa Løgnens Ord, blive alle hans Tjenere ugudelige.
Kungs, kas uz meliem klausa, tam visi kalpi blēži.
13 En fattig og en Undertrykker mødes; Herren giver begges Øjne Lys.
Nabagi un mantas plēsēji sastop viens otru; abiem Tas Kungs dod acu gaismu.
14 En Konge, som dømmer de ringe efter Sandhed, hans Trone skal stadfæstes evindelig.
Ķēniņš, kas nabagiem nes taisnu tiesu, tā goda krēsls pastāvēs mūžīgi.
15 Ris og Revselse give Visdom; men en Dreng, som overlades til sig selv, beskæmmer sin Moder.
Rīkste un pārmācība dod gudrību; bet bērns savā vaļā dara mātei kaunu.
16 Naar der bliver mange ugudelige, bliver der megen Overtrædelse; men de retfærdige skulle se paa deres Fald.
Kur bezdievīgie iet vairumā, tur vairojās grēki; bet taisnie redzēs viņu krišanu.
17 Tugt din Søn, saa skal han skaffe dig Ro og bringe din Sjæl Glæder.
Pārmāci savu dēlu, tad tev būs prieks no viņa un tavai dvēselei līksmība.
18 Naar der ikke er profetiske Syner, bliver et Folk tøjlesløst; men den, som bevarer Loven, han er lyksalig.
Kur Dieva mācības nav, tur ļaudis nevaldāmi; bet svētīgs, kas mācību sargā.
19 Med Ord tugtes ikke en Træl; thi han mærker det nok og svarer ikke.
Kalps ar vārdiem nav mācams; lai gan labi prot, taču neklausa,
20 Ser du, at en Mand er hastig i sine Ord, da er der mere Forhaabning om en Daare end om ham.
Kad tu vīru redzi, kam veikla mēle, tad no muļķa vairāk cerības nekā no tāda.
21 Forkæler en sin Træl fra hans Ungdom af, da vil han til sidst være en Søn.
Kad kalpu no pirmā gala izlutina, tad pēcgalā grib būt par pašu dēlu.
22 En vredagtig Mand opvækker Trætte, og en hidsig Mand begaar megen Overtrædelse.
Ātrs cilvēks saceļ bāršanos, un sirdīgs vīrs padara daudz grēku.
23 Menneskets Hovmod nedtrykker ham; men den ydmyge vinder Ære.
Cilvēka lepnība viņu gāzīs, bet pazemīgs gars panāks godu.
24 Hvo som deler med en Tyv, hader sin Sjæl; han hører Besværgelsen og giver det ikke til Kende.
Kas ar zagli dalās, tas ienīst savu dvēseli; viņš dzird Dieva lāstus un nepierāda.
25 At forfærdes for et Menneske fører i Snare; men den, som forlader sig paa Herren, bliver beskærmet.
Priekš cilvēkiem drebēt ieved valgos; bet kas uz To Kungu paļaujas, ir drošā vietā.
26 Mange søge en Herskers Ansigt; men fra Herren er en Mands Ret.
Daudzi meklē valdnieka vaigu; bet no Tā Kunga nāk katram tā tiesa.
27 En uretfærdig Mand er de retfærdige en Vederstyggelighed; og den, hvis Vej er ligefrem, er den ugudelige en Vederstyggelighed.
Netaisnais riebj taisniem, un kas bezvainīgs savā ceļā, riebj bezdievīgam.
