Ordsprogene 2
1 Min Søn! dersom du vil tage imod mine Ord og gemme mine Rud hos dig,
Mans bērns, ja tu pieņemsi manus vārdus, un sirdī glabāsi manu mācību,
2 saa at du lader dit Øre give Agt paa Visdommen, bøjer dit Hjerte til Indsigt;
Savu ausi griezt uz gudrību un savu sirdi uz atzīšanu,
3 ja, dersom du kalder paa Forstanden, opløfter din Røst efter Indsigt;
Tiešām, ja tu atzīšanas lūgsies un savu balsi pacelsi pēc saprašanas,
4 dersom du søger efter den som efter Sølv og ransager efter den som efter skjulte Skatte:
Ja tu viņu meklēsi kā sudrabu un tai pakaļ dzīsies kā mantai;
5 Da skal du forstaa Herrens Frygt og finde Guds Kundskab.
Tad tu sapratīsi Tā Kunga bijāšanu un atradīsi Dieva atzīšanu;
6 Thi Herren giver Visdom, af hans Mund er Kundskab og Indsigt.
(Jo Tas Kungs dod gudrību, no viņa mutes nāk atzīšana un saprašana:
7 Han gemmer det varige gode til de oprigtige; han er et Skjold for dem, som vandre fuldkommelig,
Viņš taisniem paglabā labklāšanos un ir par bruņām tiem, kas bezvainībā staigā,
8 saa han bevogter Rettens Stier og bevarer sine helliges Vej.
Sargādams taisnības ceļus un pasargādams savu taisno tekas; )
9 Da skal du forstaa Ret og Retfærdighed og Retvished, al god Vej.
Tad tu atzīsi, kas taisnība un tiesa, un kas skaidrība un ceļš uz visu labu,
10 Thi Visdom skal komme i dit Hjerte og Kundskab være liflig for din Sjæl.
Ja gudrība nāks tavā sirdī, un atzīšana tavai dvēselei būs mīļa,
11 Kløgt skal bevare dig og Indsigt bevogte dig
Tad labs padoms tevi pasargās un saprašana tevi paglabās,
12 for at fri dig fra Ondskabs Vej, fra en Mand, som taler forvendte Ting;
Ka tā tevi izglābj no ļauna ceļa, no vīra, kas netiklību runā,
13 fra dem, som forlade Rettens Stier for at gaa paa Mørkets Veje;
Kas atstājuši skaidrības ceļus, staigā pa tumsības ceļiem,
14 dem, som glæde sig ved at gøre ondt og fryde sig i Ondskabs Forvendthed;
Kas priecājās ļaunu darīt un prieku atrod netiklībā un viltībā,
15 dem, hvis Stier ere krogede, og hvis Veje ere bugtede;
Kuru ceļi ir greizi, un kas savās tekās netikli;
16 for at fri dig fra en fremmed Kvinde, fra en ubekendt, som gør sine Ord glatte,
Ka tā tevi izglābj no svešas sievas, no svešnieces ar mīkstiem vārdiem,
17 hende, som har forladt sin Ungdoms Ven, og som har glemt sin Guds Pagt;
Kas atstāj savas jaunības vīru, un aizmirst sava Dieva derību;
18 thi hendes Hus bøjer ned imod Døden og hendes Veje til Dødningerne;
(Jo viņas nams pašķiebjās uz nāvi, un viņas ceļi pie miroņiem;
19 alle de, som gaa ind til hende, skulle ikke komme tilbage og ikke naa Livsens Stier; —
Visi, kas pie tās ieiet, negriežas atpakaļ, nedz atrod dzīvības ceļus; )
20 paa det du kan vandre paa de godes Vej og holde dig paa de retfærdiges Stier.
Ka, lai tu staigā pa labo ceļiem un sargi taisno tekas;
21 Thi de retskafne skulle bo i Landet og de oprigtige blive tilovers derudi;
Jo taisnie dzīvos zemē, un sirdsskaidrie tur paliks;
22 men de ugudelige skulle udryddes af Landet og de troløse udslettes deraf.
Bet bezdievīgie no zemes taps izdeldēti, un kas ticību netur, no tās taps izsakņoti.
