Ordsprogene 15
1 Et mildt Svar dæmper Vrede; men et bittert Ord vækker Fortørnelse.
Lēna atbilde klusina bardzību, bet rūgta valoda ceļ dusmas.
2 De vises Tunge giver god Kundskab, men Daarers Mund udgyder Taabelighed.
Gudra mēle dara mācību mīlīgu, bet ģeķu mute izverd ģeķību.
3 Herrens Øjne ere alle Vegne, og de beskue onde og gode.
Tā Kunga acis ir visās malās un ņem vērā ļaunus un labus.
4 Tungens Blidhed er et Livsens Træ; men Forvendthed ved den er Sønderknuselse i Aanden.
Mēle, kas mierina, ir dzīvības koks, bet netikla lauž sirdi.
5 Daaren foragter sin Faders Tugtelse; men den, som agter paa Revselse, handler klogt.
Ģeķis smejas par sava tēva pamācīšanu, bet kas mācību pieņem, pieaugs gudrībā.
6 I den retfærdiges Hus er meget Gods; men der er Forstyrrelse i den ugudeliges Indtægt.
Taisna namā ir liela svētība, bet pie bezdievīga ienākuma posts.
7 De vises Læber udstrø Kundskab; men Daarernes Hjerte er ikke saa.
Gudro lūpas sēj atzīšanu, bet ģeķu sirds tāda vis nav.
8 De ugudeliges Offer er Herren en Vederstyggelighed; men de oprigtiges Bøn er ham en Velbehagelighed.
Bezdievīgo upuris Tam Kungam ir negantība, bet taisno lūgšana viņam labi patīk.
9 De ugudeliges Vej er Herren en Vederstyggelighed; men den, som stræber efter Retfærdighed, elsker han:
Bezdievīga ceļš Tam Kungam ir negantība, bet kas pēc taisnības dzenās, to viņš mīl.
10 Streng Tugt venter den, som forlader Stien; den, som hader Irettesættelse, skal dø.
Grūta pārmācīšana būs tam, kas no ceļa atstājās; kas pamācīšanu ienīst, tas nomirs.
11 Dødsriget og Afgrunden ligge aabenbare for Herren, meget mere Menneskens Børns Hjerter. (Sheol h7585)
Elle un viņas bezdibenis ir Tā Kunga priekšā, vai tad ne jo vairāk cilvēku bērnu sirdis! (Sheol h7585)
12 En Spotter elsker ikke den, som sætter ham i Rette, han gaar ikke til de vise.
Mēdītājs nemīl to, kas viņu pamāca, viņš nemetās pie gudriem.
13 Et glad Hjerte gør Ansigtet livligt; men ved Hjertets Bekymring nedslaas Modet.
Priecīga sirds dara vaigu priecīgu, bet sirdēsti nospiež garu.
14 Den forstandiges Hjerte søger Kundskab, men Daarers Mund finder Behag i Taabelighed.
Prātīga vīra sirds meklē atzīšanu, bet ģeķu vaigs ganās ģeķībā.
15 Alle den elendiges Dage ere onde; men et glad Hjerte er et bestandigt Gæstebud.
Bēdīga cilvēka dienas ir visas līdz ļaunas, bet priecīgai sirdij ir dzīres bez mitēšanās.
16 Bedre er lidet med Herrens Frygt end stort Liggendefæ med Uro.
Labāk ir mazumiņš ar Tā Kunga bijāšanu, nekā liela manta, kur raizes klāt.
17 Bedre er en Ret grønne Urter, naar der er Kærlighed hos, end en fed Okse, naar der er Had hos.
Kāpostu virums ar mīlestību ir labāks, nekā barots vērsis ar naidu.
18 En hidsig Mand opvækker Trætte, men en langmodig dæmper Kiv.
Sirdīgs(dusmīgs) vīrs ceļ ķildu, bet lēnprātīgais klusina bāršanos.
19 Den lades Vej er som et Tjørnegærde; men de oprigtiges Sti er banet.
Sliņķa ceļš ir kā ērkšķu krūms, bet taisno tekas ir līdzenas.
20 En viis Søn glæder sin Fader; men et daarligt Menneske foragter sin Moder.
Gudrs dēls iepriecina tēvu, bet ģeķīgs cilvēks pulgo savu māti.
21 Daarskab er en Glæde for den, som fattes Forstand, men en forstandig Mand vandrer ret frem.
Ģeķība neprātīgiem ir prieks, bet prātīgs vīrs staigā pareizi.
22 Anslag blive til intet, naar der ikke er holdt Raad; men hvor der er mange Raadgivere, der bestaa de.
Kur padoma nav, tur nodoms netiek galā, bet caur daudz padoma devējiem tas izdodas.
23 Glæde har en Mand af sin Munds Svar; og et Ord i rette Tid — hvor godt!
Vīrs priecājās par savas mutes atbildi, un vārds īstenā laikā, cik tas labs!
Gudram dzīvības ceļš iet uz augšu, lai izbēg no elles apakšā. (Sheol h7585)
25 Herren nedriver de hovmodiges Hus; men han stadfæster Enkens Landemærke.
Lepniem Tas Kungs namu noposta, bet uztaisa atraitnes ežas.
26 Den ondes Anslag ere Herren en Vederstyggelighed; men Lifligheds Ord ere rene.
Ļauna vīra nodomi Tam Kungam ir negantība, bet laipnīga valoda šķīsta.
27 Den, som jager efter Vinding, forstyrrer sit Hus; men den, som hader Gaver, skal leve.
Rautin raujot cilvēks izposta savu namu, bet kas kukuļus ienīst, tas dzīvos.
28 Den retfærdiges Hjerte betænker sig paa at svare; men de ugudeliges Mund udgyder onde Ting.
Taisna sirds apdomā, ko atbildēt, bet bezdievīgo mute izverd ļaunumu.
29 Herren er langt borte fra de ugudelige, men hører de retfærdiges Bøn.
Tas Kungs ir tālu no bezdievīgiem, bet taisno lūgšanu viņš paklausa.
30 Lys for Øjnene glæder Hjertet; et godt Budskab giver Marv i Benene.
Spožas acis iepriecina sirdi; laba vēsts stiprina kaulus.
31 Det Øre, som hører efter Irettesættelse til Livet, han tager Bo midt iblandt de vise.
Auss, kas klausa dzīvības mācībai, mājos gudro vidū.
32 Den, som lader Tugt fare, foragter sin Sjæl; men den, som hører efter Irettesættelse, forhverver sig Forstand.
Kas mācību atmet, tas zaudē dvēseli; bet kas mācībai klausa, ņemas gudrībā.
33 Herrens Frygt er Tugt til Visdom, og Ydmyghed gaar foran Ære.
Tā Kunga bijāšana ir pamācīšana uz gudrību, un pazemība ved godā.
