Job 41
1 Kan du trække Leviathan op med en Krog? eller drage dens Tunge med en Snor, du lader synke ned?
Vai tu levijatanu vari ķert ar makšķeri, jeb viņa mēli ar dziļi iemestu virvi?
2 Kan du sætte et Sivreb i dens Næse eller gennembore dens Kæber med en Krog?
Vai tu viņam riņķi māki likt nāsīs un ar asmeni izdurt viņa žaunas?
3 Mon den vil gøre mange ydmyge Begæringer til dig eller tale milde Ord for dig?
Vai tu domā, ka tas tevis daudz lūgsies un labus vārdus uz tevi runās?
4 Mon den vil gøre en Pagt med dig, at du kan tage den til Tjener evindelig?
Vai viņš derēs derību ar tevi, ka tu viņu vari ņemt par mūžīgu vergu?
5 Kan du lege med den som med en Fugl? eller binde den fast, til Morskab for dine Smaapiger?
Vai tu ar viņu varēsi spēlēties kā ar putniņu, jeb viņu saistīsi savām meitām?
6 Skulle Deltagerne vel drive Handel med den? skulle de dele den ud iblandt Købmænd?
Vai zvejnieku biedrībā viņu pārdod, vai viņu izdala pircējiem?
7 Kan du fylde dens Hud med Spyd, dens Hoved med Harpuner?
Vai tu viņa ādu vari piedurt pilnu ar šķēpiem, jeb viņa galvu ar žebērkļiem?
8 Læg din Haand paa den! Du vil huske den Kamp og ikke gøre det mere.
Kad tu savu roku viņam pieliksi, tad pieminēsi, kāds tas karš, un vairs to nedarīsi.
9 Se, Haabet derom slaar fejl; styrter man ikke ned endog kun ved Synet af den?
Redzi, tāda cerība ir velti; jau viņu ieraugot krīt gar zemi.
10 Der er ingen saa dumdristig, at han tør tirre den; hvo er da den, der vil bestaa for mit Ansigt?
Neviens nav tik drošs, viņu kaitināt, - kas tad būtu, kas Man varētu celties pretim?
11 — Hvo har givet mig noget først, at jeg skulde betale det? hvad der er under al Himmelen, det er mit —
Kas Man ko laba papriekš darījis, ka Man to bija atmaksāt? Kas ir apakš visām debesīm, tas Man pieder.
12 jeg vil ikke tie om dens Lemmer og dens Styrkes Beskaffenhed og dens Legemsbygnings Yndelighed.
Un lai vēl pieminu viņa locekļus, stiprumu un viņa vareno augumu.
13 Hvo har afklædt den dens ydre Bedækning? hvo tør komme ind imellem dens dobbelte Tandrækker?
Kas drīkstētu viņa bruņas atsegt, kas līst viņa zobu starpā?
14 Hvo har opladt dens Ansigts Døre? omkring dens Tænder er der Rædsel.
Kas viņa vaiga žokļus var atplēst? Ap viņa zobiem ir briesmas.
15 Dens Skjoldes Rande ere prægtige, lukkede som med et tæt Segl.
Lepni ir viņa bruņu zvīņas, cieti kā ar zieģeli saspiesti kopā.
16 Den ene er saa nær ved den anden, at der ikke kan komme Vejr ind imellem dem.
Viens tik tuvu pie otra, ka ne vējš netiek starpā.
17 Den ene hænger fast ved den anden; de gribe i hverandre og adskilles ikke.
Tie līp viens pie otra, un turas kopā, ka nešķiras.
18 Dens Nysen lader Lys skinne, og dens Øjne ere som Morgenrødens Øjenlaage.
Viņš šķauda ugunis, un viņa acis ir kā rīta blāzmas stari.
19 Af dens Mund fare Blus, Ildgnister fare ud.
No viņa mutes šaujās ugunis, degošas dzirksteles no tās izlec.
20 Af dens Næsebor udgaar Røg som af en sydende Gryde og af en Kedel.
No viņa nāsīm iziet dūmi kā no verdoša poda un katla.
21 Dens Aande kan stikke Ild i Kul, og en Lue gaar ud af dens Mund.
Viņa dvaša varētu iededzināt ogles, un liesmas iziet no viņa mutes.
22 Paa dens Hals hviler Styrke, og Angest hopper foran den.
Viņa kakls ir visai stiprs, un viņa priekšā lec bailes.
23 Dens Køds Stykker hænge fast sammen; det er som støbt paa den, det kan ikke bevæges.
Viņa miesas locekļi kā sakalti, tie turas cieti kopā, ka nevar kustināt.
24 Dens Hjerte er støbt fast som Sten, ja, støbt fast som den nederste Møllesten.
Viņa sirds ir cieta kā akmens un cieta kā apakšējais dzirnu akmens.
25 Naar den farer op, grue de stærke; af Angest forfejle de Maalet.
Kad viņš ceļas, tad stiprie izbīstas, no bailēm tie paģībst.
26 Angriber nogen den med Sværd, da bider det ikke paa, ej heller Spyd, Kastevaaben eller Lanse.
Kad viņam cērt ar zobenu, tas nekož, nedz šķēps, ne bulta, ne žebērklis.
27 Den agter Jern som Straa, Kobber som raaddent Træ.
Dzelzs priekš viņa kā salmi, un varš kā sapraulējis koks.
28 Ingen Pil jager den paa Flugt, Slyngestene blive for den som Avner.
Bulta viņu neaiztrieks; lingas akmeņi viņam ir kā pelus.
29 Køllen agtes som Avner, og den ler ad det susende Glavind.
Lielas bozes viņam ir kā pelus, viņš smejas, kad šķēps svelpj.
30 Under den ere skarpe Skæl, og det er, som den drager en Tærskeslæde hen over Dyndet.
Viņa pavēderē asi kasīkļi, un kā ar ecešām viņš brauc pa dubļiem.
31 Dybet syder som en Gryde; den gør Havet som en Salvekedel.
Viņš dara, ka dziļumi verd kā pods, un sajauc jūru kā zalves virumu.
32 Den gør, at Vejen skinner efter den; man maatte holde Havet for graahaaret.
Kur viņš gājis ceļš spīd; tie ūdens viļņi ir kā sudraboti.
33 Der er ingen, som kat? lignes ved den paa Jorden, den er skabt til at være uden Frygt.
Virs zemes cits viņam nav līdzinājams, viņš tāds radīts, ka nebīstas.
34 Den ser ned paa alt højt; den er en Konge over alle stolte Dyr.
Viss, kas ir augsts, viņam nav nekas; viņš visu lepno zvēru ķēniņš.
