Job 36
1 Og Elihu blev ved og sagde:
Un Elihus vēl runāja un sacīja:
2 Bi mig lidt, og jeg vil belære dig, thi her er endnu noget at tale for Gud.
Pagaidi man vēl maķenīt, es tev mācīšu, jo no Dieva puses vēl kas jāsaka.
3 Jeg vil hente min Kundskab langt borte fra og skaffe den, som har skabt mig, Ret.
Es meklēšu savu atzīšanu no tālienes un gādāšu savam radītājam taisnību.
4 Thi sandelig, mine Taler ere ikke Løgn; een, som er oprigtig i hvad han ved, er hos dig.
Jo tiešām, mana valoda nav meli; tavā priekšā ir, kam atzīšanas netrūkst.
5 Se, Gud er mægtig, og han vil ikke forkaste nogen, han er mægtig i Forstandens Styrke.
Redzi, Dievs ir varens un tomēr neatmet, Viņš ir varens gudrības spēkā.
6 Han lader ikke en ugudelig leve, men skaffer de elendige Ret.
Viņš bezdievīgam neliek dzīvot, un bēdīgam nes tiesu.
7 Han drager ikke sine Øjne bort fra de retfærdige, hos Konger paa Tronen, der sætter han dem evindelig, og de skulle ophøjes.
Viņš nenovērš savas acis no taisnā, bet pie ķēniņiem uz goda krēsla, tur Viņš tiem liek sēdēt mūžam, ka top paaugstināti.
8 Og om de blive bundne i Lænker, blive fangne med Elendigheds Snore,
Un kur cietuma ļaudis ir ķēdēs un top turēti bēdu saitēs,
9 da forkynder han dem deres Gerninger og deres Overtrædelser, at de vare overmodige;
Tur Viņš tiem dara zināmu viņu darbu un viņu pārkāpumus, ka cēlušies lepnībā.
10 da aabner han deres Øren for Formaningen og siger, at de skulle omvende sig fra Uretfærdighed.
Viņš tiem atdara ausi mācībai, un saka, lai atgriežas no netaisnības.
11 Dersom de da ville høre og tjene ham, da skulle de ende deres Dage i det gode og deres Aar i Liflighed;
Ja tie nu klausa un Viņam kalpo, tad tie pavada savas dienas labumā un savus gadus laimē.
12 men dersom de ikke ville høre, da skulle de omkomme ved Sværdet op opgive Aanden i Uforstand.
Un ja tie neklausa, tad tie krīt caur zobenu un mirst bez atzīšanas.
13 Og de vanhellige af Hjerte nære Vrede, de raabe ej til ham, naar han binder dem.
Bet kam neskaidra sirds, tie kurn, tie nepiesauc, kad Viņš tos saistījis.
14 Deres Sjæl dør hen i Ungdommen og deres Liv som Skørlevneres.
Tā tad viņu dvēsele mirst jaunībā, un viņu dzīvība paiet ar mauciniekiem.
15 Han frier en elendig ved hans Elendighed og aabner deres Øre ved Trængsel.
Bet bēdīgo Viņš izpestī viņa bēdās, un atver viņa ausis bēdu laikā.
16 Ogsaa dig leder han ud af Trængselens Strube til det vide Rum, hvor der ikke er snævert; og hvad, som sættes paa dit Bord, er fuldt af Fedme.
Tāpat Viņš tevi izraus no bēdu rīkles uz klaju vietu, kur bēdu nav, un tavs galds būs pilns ar treknumu.
17 Men har du fuldt op af den uretfærdiges Sag, skal Sag og Dom følges ad.
Bet ja tu esi pilns bezdievīgas tiesāšanās, tad tiesa un sodība tevi ķers.
18 Thi lad ej Vreden forlede dig til Spot og lad ej den store Løsesum forføre dig!
Lai sirds rūgtums tev jel neskubina zaimot, un tā lielā pārbaudīšana lai tevi nenovērš.
19 Mon han skulde agte din Rigdom? nej, hverken det skønne Guld eller nogen Magts Styrke!
Vai tu ar brēkšanu no bēdām tiksi vaļā, vai cīnīdamies ar visu spēku?
20 Du skal ikke hige efter Natten, da Folk borttages fra deres Sted.
Neilgojies pēc tās nakts, kas noceļ tautas no savas vietas.
21 Forsvar dig, at du ikke vender dit Ansigt til Uret; thi denne har du foretrukket fremfor det at lide.
Sargies, negriezies pie netaisnības, jo tā tev vairāk patīk nekā pacietība.
22 Se, Gud er ophøjet ved sin Kraft; hvo er en Lærer som han?
Redzi, Dievs ir augsts savā spēkā; kur ir tāds mācītājs, kā Viņš?
23 Hvo har foreskrevet ham hans Vej? og hvo tør sige: Du har gjort Uret?
Kas Viņam raudzīs uz Viņa ceļu, vai kas uz Viņu sacīs: Tu dari netaisnību?
24 Kom i Hu, at du ophøjer hans Gerning, hvilken Folk have besunget;
Piemini, ka arī tu paaugstini Viņa darbu, par ko ļaudis dzied.
25 hvilken alle Mennesker have set, hvilken Mennesket skuer langtfra.
Visi ļaudis to skatās ar prieku, cilvēks to ierauga no tālienes.
26 Se, Gud er stor, og vi kunne ikke kende ham, og man kan ikke udgrunde Tallet paa hans Aar.
Redzi, Dievs ir augsts un neizmanāms, Viņa gadu pulku nevar izdibināt.
27 Thi han drager Vandets Draaber til sig; gennem hans Dunstkreds beredes de til Regn,
Viņš savelk ūdens lāsītes, un lietus līst no viņa miglas.
28 hvilken Skyerne lade nedflyde, lade neddryppe over mange Mennesker.
Tas līst no padebešiem un pil uz daudz cilvēkiem.
29 Mon ogsaa nogen forstaa hans Skyers Udspænding, hans Hyttes Bragen?
Vai var izprast, kā padebeši izplešas, un kā Viņa dzīvoklis rīb?
30 Se, han udbreder sit Lys om sig og skjuler Havets Rødder.
Redzi, Viņš ģērbjas zibeņu spīdumā un apklājās ar jūras dziļumiem.
31 Thi derved dømmer han Folkene, giver dem Spise i Overflødighed.
Jo tā Viņš soda tautas un dod barības papilnam.
32 Over sine Hænder dækker han med Lyset, og han giver det Befaling imod den, det skal ramme.
Viņa abējās rokās spīdumi, un Viņš tiem rāda, kur lai sper.
33 Om ham forkynder hans Torden, ja om ham Kvæget, naar han drager op.
Pērkona balss sludina Viņu nākam, un ganāmi pulki, ka Viņš tuvu.
