Žalmy 106
1 Halelujah. Oslavujte Hospodina, nebo dobrý jest, nebo na věky milosrdenství jeho.
Alleluja! Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
2 Kdo může vymluviti nesmírnou moc Hospodinovu, a vypraviti všecku chválu jeho?
Kas var izteikt Tā Kunga varenos darbus un izstāstīt visu Viņa teicamo slavu?
3 Blahoslavení, kteříž ostříhají soudu, a činí spravedlnost každého času.
Svētīgi tie, kas tiesu tur un dara taisnību vienmēr.
4 Pamatuj na mne, Hospodine, pro milost k lidu svému, navštěv mne spasením svým,
Piemini mani, ak Kungs, pēc Sava labā prāta uz Saviem ļaudīm, piemeklē mani ar Savu pestīšanu;
5 Abych užíval dobrých věcí s vyvolenými tvými, a veselil se veselím národu tvého, a chlubil se spolu s dědictvím tvým.
Ka redzam labumu pie Taviem izredzētiem un priecājamies par Tavu ļaužu prieku un lielāmies ar Tavu īpašumu.
6 Zhřešili jsme i s otci svými, neprávě jsme činili, a bezbožnost páchali.
Mēs esam grēkojuši līdz ar saviem tēviem, esam noziegušies un bijuši bezdievīgi.
7 Otcové naši v Egyptě nerozuměli předivným skutkům tvým, aniž pamatovali na množství milosrdenství tvých, ale odporni byli při moři, při moři Rudém.
Mūsu tēvi Ēģiptē nelika vērā Tavus brīnumus, tie nepieminēja Tavu lielo žēlastību, bet bija pārgalvīgi jūrmalā pie niedru jūras.
8 A však vysvobodil je pro jméno své, aby v známost uvedl moc svou.
Viņš tiem palīdzēja Sava vārda dēļ, ka tiem parādītu Savu varu.
9 Nebo přimluvil moři Rudému, a vyschlo; i provedl je skrze hlubiny, jako po poušti.
Un Viņš rāja niedru jūru, ka tā sasīka, un Viņš vadīja caur dziļumiem kā pa tuksnesi.
10 A tak zachoval je od ruky toho, jenž jich nenáviděl, a vyprostil je z ruky nepřítele.
Un Viņš tos atpestīja no ienaidnieku rokas un tos atsvabināja no nīdētāju rokas.
11 V tom přikryly vody ty, kteříž je ssužovali, nezůstalo ani jednoho z nich.
Ūdeņi apsedza viņu pretiniekus, ka neviens no tiem neatlika.
12 A ačkoli věřili slovům jeho, a zpívali chválu jeho,
Tad tie ticēja Viņa vārdiem, tie dziedāja Viņa slavu.
13 Však rychle zapomenuli na skutky jeho, a nečekali na radu jeho;
Bet steigšus tie aizmirsa Viņa darbus, tie nenogaidīja Viņa nodomu;
14 Ale jati jsouce žádostí na poušti, pokoušeli Boha silného na pustinách.
Bet kārot iekārojās tuksnesī un kārdināja Dievu tai posta vietā.
15 I dal jim, čehož se jim chtělo, a však dopustil hubenost na život jejich.
Tad Viņš tiem deva pēc viņu kārības, bet darīja viņu dvēseles nīkstam.
16 Potom, když horlili proti Mojžíšovi v vojště, a Aronovi, svatému Hospodinovu,
Un tie apskauda Mozu lēģerī un Āronu, Tā Kunga svēto.
17 Otevřevši se země, požřela Dátana, a přikryla zběř Abironovu.
Zeme atvērās un aprija Datanu un apklāja Abirama biedrus.
18 A roznícen byl oheň na rotu jejich, plamen spálil bezbožníky.
Un uguns iedegās viņu pulkā, liesma sadedzināja tos bezdievīgos.
19 Udělali i tele na Orébě, a skláněli se slitině.
Tie taisīja teļu Horebā un klanījās tās bildes priekšā,
20 A změnivše slávu svou v podobiznu vola, jenž jí trávu,
Un pārvērsa savu godu par vērša ģīmi, kas ēd zāli.
21 Zapomněli na Boha silného, spasitele svého, kterýž činil veliké věci v Egyptě.
Viņi aizmirsa Dievu, savu Pestītāju, kas lielas lietas bija darījis Ēģiptes zemē,
22 A předivné v zemi Chamově, přehrozné při moři Rudém.
Brīnumus Hama zemē, briesmīgus darbus pie niedru jūras.
23 Pročež řekl, že je vypléní, kdyby se byl Mojžíš, vyvolený jeho, nepostavil v té mezeře před ním, a neodvrátil prchlivosti jeho, aby nehubil.
Tā ka Viņš nodomāja tos izdeldēt, ja Mozus, Viņa izredzētais, nebūtu stājies tai plaisumā Viņa priekšā, novērst Viņa bardzību, lai nesamaitātu.
24 Za tím zošklivili sobě zemi žádanou, nevěříce slovu jeho.
Tie necienīja to jauko zemi, tie neticēja Viņa Vārdam,
25 A repcíce v staních svých, neposlouchali hlasu Hospodinova.
Bet kurnēja savās teltīs un nepaklausīja Tā Kunga balsij.
26 A protož pozdvihl ruky své proti nim, aby je rozmetal po poušti,
Tāpēc Viņš pacēla pret tiem Savu roku, tos nosist tuksnesī
27 A aby rozptýlil símě jejich mezi pohany, a rozehnal je do zemí.
Un nogāzt viņu dzimumu starp pagāniem un tos izkaisīt pa tām zemēm.
28 Spřáhli se také byli s modlou Belfegor, a jedli oběti mrch.
Tie pieķērās arī BaālPeoram un ēda mirušu upurus,
29 A tak dráždili Boha skutky svými, až se na ně obořila rána,
Un apkaitināja To Kungu ar saviem darbiem, ka mocība starp viņiem ielauzās.
30 Až se postavil Fínes, a pomstu vykonal, i přetržena jest rána ta.
Tad Pinehas cēlās un sodīja, un tā mocība mitējās.
31 Což jest mu počteno za spravedlnost od národu do pronárodu, a až na věky.
Un tas viņam tapa pielīdzināts par taisnību uz bērnu bērniem mūžīgi.
32 Opět ho byli popudili při vodách sváru, až se i Mojžíšovi zle stalo pro ně.
Un tie Viņu apkaitināja pie bāršanās ūdens, ka Mozum viņu dēļ ļaunums uzgāja.
33 Nebo k hořkosti přivedli ducha jeho, a pronesl ji rty svými.
Jo tie padarīja viņa sirdi rūgtu, ka viņš neapdomīgi runāja ar savām lūpām.
34 K tomu nevyplénili ani národů těch, o kterýchž jim byl Hospodin poručil,
Tie arī neizdeldēja tās tautas, kā Tas Kungs tiem bija pavēlējis;
35 Ale směšujíce se s těmi národy, naučili se skutkům jejich,
Bet tie sajaucās ar pagāniem un mācījās viņu darbus;
36 A sloužili modlám jejich, kteréž jim byly osídlem.
Un kalpoja viņu elkiem, un tie viņiem palika par valgu.
37 Obětovali zajisté syny své a dcery své ďáblům.
Pat savus dēlus un savas meitas tie upurēja nešķīstiem gariem,
38 A vylili krev nevinnou, krev synů svých a dcer svých, kteréž obětovali trapidlům Kananejským, tak že poškvrněna jest země těmi vraždami.
Un izlēja nenoziedzīgas asinis, savu dēlu un savu meitu asinis, ko tie upurēja Kanaāna elkiem, tā ka zeme tapa apgānīta caur asins vainām.
39 I zmazali se skutky svými, a smilnili činy svými.
Un tie sagānījās ar saviem darbiem un maukoja ar savām darīšanām.
40 Protož rozpáliv se v prchlivosti Hospodin na lid svůj, v ošklivost vzal dědictví své.
Par to Tas Kungs ļoti iedusmojās pret Saviem ļaudīm un turēja par negantību Savu īpašumu;
41 A vydal je v ruce pohanů. I panovali nad nimi ti, jenž je v nenávisti měli,
Un Viņš tos nodeva pagānu rokā, un viņu nīdētāji par tiem valdīja.
42 A utiskali je nepřátelé jejich, tak že sníženi jsou pod ruku jejich.
Un viņu ienaidnieki tos apbēdināja un tos pazemoja apakš savas rokas.
43 Mnohokrát je vysvobozoval, oni však popouzeli ho radou svou, pročež potlačeni jsou pro nepravost svou.
Viņš tos izglāba daudzkārt, taču tie Viņu apkaitināja ar savu padomu un iznīka savu noziegumu dēļ.
44 A však patřil na úzkost jejich, a slyšel křik jejich.
Bet Viņš uzlūkoja viņu bēdas un dzirdēja viņu kliegšanu,
45 Nebo se rozpomenul na smlouvu svou s nimi, a želel toho podlé množství milosrdenství svých,
Un pieminēja viņu labad Savu derību, un Viņam bija žēl pēc Savas lielās žēlastības,
46 Tak že naklonil k nim lítostí všecky, kteříž je u vězení drželi.
Un lika tiem atrast sirds žēlastību pie visiem, kas tos turēja cietumā.
47 Zachovej nás, Hospodine Bože náš, a shromažď nás z těch pohanů, abychom slavili jméno tvé svaté, a chlubili se v chvále tvé.
Atpestī mūs, Kungs, mūsu Dievs, un sapulcini mūs no tiem pagāniem, ka mēs pateicamies Tavam svētam vārdam un lielāmies ar Tavu slavu.
48 Požehnaný Hospodin Bůh Izraelský od věků až na věky. Na to rciž všecken lid: Amen, Halelujah.
Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam, un visi ļaudis lai saka: Āmen! Alleluja.
