4 Mojžišova 33
1 Tato jsou tažení synů Izraelských, kteříž vyšli z země Egyptské po houfích svých, pod spravou Mojžíše a Arona.
Šie ir Israēla bērnu ceļa gājumi, kā viņi no Ēģiptes zemes ir izgājuši pēc saviem pulkiem caur Mozu un Āronu.
2 Sepsal pak Mojžíš vycházení jejich podlé toho, jakž táhli k rozkazu Hospodinovu. Tato jsou tedy vycházení jejich podlé toho, jakž táhli.
Un Mozus uz Tā Kunga vārdu aprakstīja viņu iziešanu pēc viņu ceļa gājumiem, un šie ir viņu ceļa gājumi, viņiem izejot.
3 Nejprv z Ramesses jdouce prvního měsíce, v patnáctý den téhož prvního měsíce, nazejtří po slavnosti Fáze vyšli synové Izraelští v ruce silné před očima všech Egyptských,
Tie izgāja no Raēmzes pirmā mēnesī piecpadsmitā dienā; pirmā mēnesī, otrā Pasa svētku dienā Israēla bērni izgāja caur augstu roku priekš visu ēģiptiešu acīm.
4 Kdyžto Egyptští pochovávali všecky prvorozené, kteréž zbil Hospodin mezi nimi, a při bozích jejich vykonal Hospodin soudy své.
Un ēģiptieši apraka visus pirmdzimtos, ko Tas Kungs viņu starpā bija sitis; Tas Kungs arī viņu dievus bija sodījis.
5 Hnuvše se tedy synové Izraelští z Ramesses, položili se v Sochot.
Un Israēla bērni izgāja no Raēmzes un apmetās Sukotā.
6 Potom hnuvše se z Sochot, položili se v Etam, jenž jest při kraji pouště.
Un izgāja no Sukota un apmetās Etamā, kas ir tuksneša galā.
7 A hnuvše se z Etam, navrátili se zase k Fiarot, jenž jest před Belsefon, a položili se před Magdalem.
Un tie izgāja no Etama un griezās uz Pi Hahirota ieleju, kas ir pret Baāl Cefonu un apmetās pret Migdolu.
8 A hnuvše se z Fiarot, šli prostředkem moře na poušť, a ušedše tří dnů cesty po poušti Etam, položili se v Marah.
Un izgāja no Ķirota un gāja vidū caur jūru uz tuksnesi un staigāja treju dienu gājumus Etama tuksnesī un apmetās Mārā.
9 Jdouce pak z Marah, přišli do Elim, kdežto bylo dvanácte studnic vod, a sedmdesáte palm. I položili se tu.
Un izgāja no Māras un nāca uz Elimu, un Elimā bija divpadsmit avoti un septiņdesmit palma koki, un tie tur apmetās.
10 A hnuvše se z Elim, položili se u moře Rudého.
Un izgāja no Elima un apmetās pie niedru jūras.
11 Potom hnuvše se od moře Rudého, položili se na poušti Sin.
Un izgāja no niedru jūras un apmetās Sina tuksnesī.
12 A když se hnuli z pouště Sin, položili se v Dafka.
Un izgāja no Sina tuksneša un apmetās Dofkā.
13 A hnuvše se z Dafka, položili se v Halus.
Un izgāja no Dofkas un apmetās Āluzā.
14 Hnuvše se pak z Halus, rozbili stany v Rafidim, kdežto lid neměl vody ku pití.
Un izgāja no Āluzas un apmetās Refidos, bet tur nebija ūdens tiem ļaudīm ko dzert.
15 A hnuvše se z Rafidim, položili se na poušti Sinai.
Un tie izgāja no Refidiem un apmetās Sinaī tuksnesī.
16 Hnuvše se pak z pouště Sinai, položili se v Kibrot Hattáve.
Un izgāja no Sinaī tuksneša un apmetās pie tiem kārības kapiem.
17 A když se hnuli z Kibrot Hattáve, položili se v Hazerot.
Un izgāja no tiem kārības kapiem un apmetās Hacerotā.
18 Hnuvše se pak z Hazerot, položili se v Retma.
Un izgāja no Hacerotas un apmetās Ritmā.
19 A z Retma hnuvše se, položili se v Remmon Fáres.
Un izgāja no Ritmas un apmetās RimonParecā.
20 Potom hnuvše se z Remmon Fáres, položili se v Lebna.
Un izgāja no RimonParecas un apmetās Libnā.
21 A hnuvše se z Lebna, položili se v Ressa.
Un izgāja no Libnas un apmetās Rissā.
22 A hnuvše se z Ressa, položili se v Cehelot.
Un izgāja no Rissas un apmetās Ķelatā.
23 Z Cehelot pak hnuvše se, položili se na hoře Sefer.
Un izgāja no Ķelatas un apmetās pie Zāvera kalna.
24 A když se hnuli s hory Sefer, položili se v Arad.
Un izgāja no Zāvera kalna un apmetās Aradā.
25 A hnuvše se z Arad, položili se v Machelot.
Un izgāja no Aradas un apmetās Maķelotā.
26 Potom hnuvše se z Machelot, položili se v Tahat.
Un izgāja no Maķelotas un apmetās Taātā.
27 A hnuvše se z Tahat, položili se v Tár.
Un izgāja no Taātas un apmetās Tārākā.
28 A když se hnuli z Tár, položili se v Metka.
Un izgāja no Tārākas un apmetās Mitkā.
29 A hnuvše se z Metka, položili se v Esmona.
Un izgāja no Mitkas un apmetās Asmonā.
30 Z Esmona pak hnuvše se, položili se v Moserot.
Un izgāja no Asmonas un apmetās Mozerotā.
31 A když se hnuli z Moserot, položili se v Benejakan.
Un izgāja no Mozerotas un apmetās BneJaēkanā.
32 A hnuvše se z Benejakan, položili se v Chor Gidgad.
Un izgāza no BneJaēkanas un apmetās Orģidgadā.
33 A hnuvše se z Chor Gidgad, položili se v Jotbata.
Un izgāja no Orģidgadas un apmetās Jotbatā.
34 Když se pak hnuli z Jotbata, položili se v Habrona.
Un izgāja no Jotbatas un apmetās Abronā.
35 A z Habrona hnuvše se, položili se v Aziongaber.
Un izgāja no Abronas un apmetās Eceon-Ģēberā.
36 A odtud hnuvše se, položili se na poušti Tsin, jenž jest Kádes.
Un izgāja no Eceon-Ģēberas un apmetās Cin tuksnesī, tas ir Kādeš.
37 A hnuvše se z Kádes, položili se na hoře řečené Hor, při končinách země Edomské.
Un izgāja no Kādešas un apmetās pie Hora kalna, Edoma zemes malā.
38 Tu vstoupil Aron kněz na horu, jenž slove Hor, k rozkazu Hospodinovu, a umřel tam, léta čtyřidcátého po vyjití synů Izraelských z země Egyptské, v první den měsíce pátého.
Tad Ārons, tas priesteris, gāja uz Hora kalnu pēc Tā Kunga vārda un tur nomira četrdesmitā gadā pēc tam, kad Israēla bērni bija izgājuši no Ēģiptes zemes, piektā mēnesī, pirmā mēneša dienā.
39 A byl Aron ve stu ve dvadcíti a třech letech, když umřel na hoře Hor.
Bet Ārons bija simts divdesmit un trīs gadus vecs, kad viņš nomira uz Hora kalna.
40 Uslyšel také Kananejský král v Arad, kterýž bydlil na poledne v zemi Kananejské, že by táhli synové Izraelští.
Tad tas Kanaānietis, ķēniņš Arads, kas dienvidu(Negebas) pusē dzīvoja Kanaāna zemē, dzirdēja Israēla bērnus nākam.
41 Tedy hnuvše se s hory Hor, položili se v Salmona.
Un tie izgāja no Hora kalna un apmetās Calmonā.
42 A hnuvše se z Salmona, položili se v Funon.
Un izgāja no Calmonas un apmetās Pūnonā.
43 Z Funon pak hnuvše se, položili se v Obot.
Un izgāja no Pūnonas un apmetās Obotā.
44 A když se hnuli z Obot, rozbili stany při pahrbcích hor Abarim, na pomezí Moábském.
Un izgāja no Obotas un apmetās pie Ijim Abarima uz Moaba robežām.
45 Potom hnuvše se od těch pahrbků, položili se v Dibongad.
Un izgāja no Ijim un apmetās Dibon-Gadā.
46 Z Dibongad hnuvše se, položili se v Helmondeblataim.
Un izgāja no Dibon-Gadas un apmetās Almon-Diblataīmā.
47 A když se hnuli z Helmondeblataim, položili se na horách Abarim proti Nébo.
Un izgāja no Almon-Diblataīmas un apmetās Abarim kalnos pret Nebu.
48 Odšedše pak z hor Abarim, položili se na rovinách Moábských, při Jordánu proti Jerichu.
Un izgāja no Abarim-kalniem un apmetās Moaba klajumos pie Jardānes pret Jēriku.
49 A rozbili stany při Jordánu, od Betsimot až do Abelsetim, na rovinách Moábských.
Un apmetās pie Jardānes no Bet-Jezimotam līdz Abel-Šitimai Moaba klajumos.
50 Mluvil pak Hospodin k Mojžíšovi na rovinách Moábských, při Jordánu naproti Jerichu, řka:
Un Tas Kungs runāja uz Mozu Moaba klajumos pie Jardānes pret Jēriku, sacīdams:
51 Mluv k synům Izraelským a rci jim: Když přejdete Jordán, a vejdete do země Kananejské,
Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs iesiet pāri pār Jardāni uz Kanaāna zemi,
52 Vyžeňte všecky obyvatele země té od tváři vaší, a zkazte všecky rytiny jejich; i všecky obrazy slité jejich zkazte, všecky také výsosti jejich zbořte.
Tad jums būs izdzīt savā priekšā visus zemes iedzīvotājus un izdeldēt visus viņu elku tēlus un izdeldēt visas viņu lietās bildes un nopostīt visus viņu elku kalnus.
53 A když vyženete obyvatele země, bydliti budete v ní; nebo vám jsem dal tu zemi, abyste jí dědičně vládli.
Un jums to zemi būs ieņemt un tanī dzīvot, jo Es jums to zemi esmu devis iemantot.
54 Kteroužto rozdělíte sobě k dědictví losem, vedlé čeledí svých. Kterých jest více, těm větší dědictví dáte, kterých pak jest méně, těm menší dědictví dáte. Na kterém místě komu los padne, to jemu bude; podlé pokolení otců svých dědictví dosáhnete.
Un jums to zemi būs dalīt caur meslošanu pēc savām ciltīm; tai, kam daudz ļaužu, lai dod lielāku daļu, un tai, kam maz ļaužu, mazāku daļu, - kā ikvienai meslošana izkrīt, to lai tā dabū, - jums to zemi būs dalīt pēc savām tēvu ciltīm.
55 Pakli nevyženete obyvatelů země od tváři své, tedy ti, kterýchž zanecháte, budou vám jako trní v očích vašich, a jako ostnové po bocích vašich, a budou vás ssužovati na zemi, na kteréž vy bydliti budete.
Bet ja jūs tos zemes iedzīvotājus neizdzīsiet savā priekšā, tad notiks, kurus jūs no tiem atlicināsiet, tie jums taps par ērkšķiem jūsu acīs un par dzeloni jūsu sānos, un jūs spaidīs tai zemē, kur jūs dzīvojat.
56 A na to přijde, abych to, což jsem jim umínil učiniti, vám učinil.
Un notiks, kā Es viņiem domāju darīt, tā Es jums darīšu.
