3 Mojžišova 13
1 Mluvil také Hospodin Mojžíšovi a Aronovi, řka:
Un Tas Kungs runāja uz Mozu un uz Āronu un sacīja:
2 Člověk ješto by na kůži těla jeho byla nějaká oteklina aneb prašivina, aneb poškvrna pobělavá, a bylo by na kůži těla jeho něco podobného k ráně malomocenství: tedy přiveden bude k Aronovi knězi, aneb k některému z synů jeho kněží.
Kad kāda cilvēka miesas ādā metās tūkums vai augonis vai balta pūte, tā kā viņa miesas ādā būtu spitālības vaina, tad to būs vest pie priestera Ārona vai pie viena no viņa dēliem, tiem priesteriem.
3 I pohledí kněz na ránu, kteráž jest na kůži těla jeho. Jestliže chlupové na té ráně zbělejí, a ta rána bude-li na pohledění hlubší nežli jiná kůže těla jeho, rána malomocenství jest. Když tedy spatří ji kněz, za nečistého vyhlásí jej.
Un priesterim būs apraudzīt viņa miesas ādas vainu; ja tie mati tai vainā palikuši balti, un tā vaina dziļāka izraugās nekā viņa miesas āda, tad tā ir spitālības vaina; kad priesteris to apraudzījis, tad viņam to būs spriest par nešķīstu.
4 Pakli by poškvrna pobělavá byla na kůži těla jeho, a rána ta nebyla by hlubší nežli jiná kůže, a chlupové její nezběleli by: tedy rozkáže zavříti kněz majícího takovou ránu za sedm dní.
Bet ja tā pūte viņa miesas ādā ir balta, bet dziļaka neizraugās nekā tā āda, un tie mati tai vainā nav tapuši balti, tad priesterim to, kam tā vaina, būs ieslēgt septiņas dienas.
5 Potom pohledí na něj kněz v den sedmý, a jestli rána ta zůstává tak před očima jeho a nerozmáhá se po kůži: tedy rozkáže ho zavříti kněz po druhé za sedm dní.
Un priesterim septītā dienā to atkal būs apraudzīt, un redzi, ja tā vaina pēc viņa aplūkošanas tāda pat ir palikusi un viņa ādas vaina nav izpletusies,
6 I pohledí na ni kněz v den sedmý po druhé, a jestliže ta rána pozčernalá bude, a nerozmohla by se po kůži: tedy za čistého vyhlásí ho kněz, nebo prašivina jest. I zpéře roucha svá a čistý bude.
Tad priesterim viņu vēl būs ieslēgt septiņas dienas. Un priesterim atkal viņu būs apraudzīt septītā dienā, un redzi, ja tā vaina ādā nav izpletusies, tad priesterim to būs atzīt par šķīstu; tas bija kašķis; un tam būs mazgāt savas drēbes, - tad viņš ir šķīsts.
7 Pakliť by se dále rozmohla ta prašivina po kůži jeho, již po ukázání se knězi k očištění svému, tedy ukáže se znovu knězi.
Bet ja tas kašķis pār ādu ir izpleties, pēc tam, ka tas no priestera ir apraudzīts un par šķīstu nosaukts, tad priesterim otrreiz to būs apraudzīt.
8 I pohledí na něj kněz, a jestliže se rozmohla ta prašivina po kůži jeho, za nečistého vyhlásí jej kněz, nebo malomocenství jest.
Ja nu priesteris redz, un raugi, tas kašķis ādā ir izpleties, tad priesterim viņu būs atzīt par nešķīstu, - tie ir spitāļi.
9 Rána malomocenství když bude na člověku, přiveden bude k knězi.
Ja spitāļi būs pie kāda cilvēka, tad to būs vest pie priestera.
10 I pohledí na něj kněz, a bude-li oteklina bílá na kůži, až by učinila chlupy bílé, byť pak i zdravé maso bylo na té oteklině:
Tad priesteris redzēs, un raugi, ja balts tūkums ir ādā, kas matus pārvērtis par baltiem, un jēla gaļa ir tai tūkumā, -
11 Malomocenství zastaralé jest na kůži těla jeho. Protož za nečistého vyhlásí jej kněz, a nedá ho zavříti, nebo zjevně nečistý jest.
Tie ir veci spitāļi viņa miesas ādā, tāpēc priesterim viņu būs spriest par nešķīstu; tam to nebūs ieslēgt, jo tas ir nešķīsts.
12 Jestliže by se pak vylilo malomocenství po kůži, a přikrylo by malomocenství všecku kůži nemocného, od hlavy jeho až do noh jeho, všudy kdež by kněz očima viděti mohl:
Un ja spitāļi ādā izsitās, un spitāļi tam, kam tā vaina, visu ādu ir apklājuši no galvas līdz kājām, cik priestera acis redz,
13 I pohledí na něj kněz, a přikrylo-li by malomocenství všecko tělo jeho, tedy za čistého vyhlásí nemocného. Nebo všecka ta rána v bělost se změnila, protož čistý jest.
Un priesteris redz, un raugi, spitāļi visu viņa miesu apklājuši, tad viņam to, kam tā vaina, būs atzīt par šķīstu; tā ir visa balta tapusi, - viņš ir šķīsts.
14 Ale kdykoli ukáže se na ní živé maso, nečistý bude.
Bet kad jēla gaļa iekš tās top redzēta, tad tam būs nešķīstam būt.
15 I pohledí kněz na to živé maso a vyhlásí jej za nečistého, nebo to maso živé nečisté jest, malomocenství jest.
Un kad priesteris to jēlo gaļu redz, tad viņam to būs spriest par nešķīstu; tā jēlā gaļa ir nešķīsta, tie ir spitāļi.
16 Když by pak odešlo zase maso živé a změnilo by se v bělost, tedy přijde k knězi.
Bet ja tā jēlā gaļa pārvērtīsies un paliks balta, tad lai viņš nāk pie priestera.
17 A vida kněz, že obrátila se rána ta v bělost, za čistou vyhlásí ji; čistá jest.
Un priesteris viņu aplūkos, un redzi, ja tā vaina ir tapusi balta, tad priesterim to, kam tā vaina, būs atzīt par šķīstu, jo viņš ir šķīsts.
18 Když by pak byl na kůži těla vřed, a byl by zhojen,
Un ja miesas ādā kāds augonis ir bijis, kas ir sadzijis,
19 Byla-li by na místě vředu toho oteklina bílá, aneb poškvrna pobělavá a náryšavá, tedy ukázána bude knězi.
Un tai augoņa vietā ceļas balta pūte vai balta pasarkana rēta, tad viņam būs rādīties priesterim.
20 A vida kněz, že na pohledění to místo jest nižší nežli jiná kůže, a chlupové na něm by zběleli, za nečistého vyhlásí jej kněz. Rána malomocenství jest, kteráž na vředu vyrostla.
Un priesteris redzēs, un raugi, ja viņa rādās dziļāka nekā tā āda, un kad viņas mati tapuši balti, tad priesterim viņu būs atzīt par nešķīstu; tie ir spitāļi, caur to augoni tie ir izsitušies.
21 Pakli, když pohledí na ni kněz, uzří, že chlupové nezběleli na něm, a není nižší nežli jiná kůže, ale že jest pozčernalé místo, tedy zavře ho kněz za sedm dní.
Bet ja priesteris to apraudzīs, un redzi, tur nav balti mati un tā nav dziļāka nekā tā āda, bet ir palikusi bāla, tad priesterim viņu būs ieslēgt septiņas dienas.
22 Pakliť by šíře se rozmáhala po kůži, za nečistého vyhlásí jej kněz; rána malomocenství jest.
Ja tad viņa ir izpletusies pār ādu, tad priesterim viņu būs atzīt par nešķīstu; tā ir (spitālības) vaina.
23 Pakli by ta poškvrna pobělavá zůstávala na místě svém, a nerozmáhala by se, znamení toho vředu jest; protož za čistého vyhlásí jej kněz.
Bet ja tā baltā pūte paliks savā vietā un neizpletīsies, tad tā ir plēve no tā augoņa, un priesterim viņu būs atzīt par šķīstu.
24 Tělo, na jehož kůži byla by spálenina od ohně, a po zhojení té spáleniny zůstala by poškvrna pobělavá a náryšavá, anebo bílá toliko:
Vai ja miesas ādā ir bijis kāds uguns degums, un tai sadzijušā degumā ir balti pasarkana vai balta pūte,
25 Pohledí na ni kněz, a jestliže chlupové na ní zběleli, a lsknou se, způsob také její jest hlubší nežli jiné kůže vůkol: malomocenství jest, kteréž zrostlo na spálenině; protož za nečistého vyhlásí jej kněz, nebo rána malomocenství jest.
Un priesteris to redz, un raugi, tie mati uz tā deguma tapuši balti, un viņš dziļāks izraugās nekā tā āda, tad tie ir spitāļi; tie caur to degumu ir izsitušies, un priesterim viņu būs atzīt par nešķīstu, jo tā ir spitālības vaina.
26 Pakli uzří kněz, an na poškvrně pobělavé není žádného chlupu bílého, a že nižší není nežli jiná kůže, ale že jest pozčernalá, poručí ho zavříti kněz za sedm dní.
Bet ja priesteris to aplūkos, un redzi, uz rētas nav baltu matu, un tā nav dziļāka nekā tā āda un ir palikusi bāla, tad priesterim viņu būs ieslēgt septiņas dienas.
27 I pohledí na ni kněz dne sedmého. Jestliže se více rozmohla po kůži, tedy za nečistého vyhlásí jej; nebo rána malomocenství jest.
Un septītā dienā priesterim viņu būs apraudzīt: ja tā ir ādā izpletusies, tad priesterim viņu būs turēt par nešķīstu; tā ir spitālības vaina.
28 Pakli bělost lsknutá na svém místě zůstávati bude, a nerozmůže se po kůži, ale bude pozčernalá: zprýštění od spáleniny jest; za čistého vyhlásí jej kněz, nebo šrám spáleniny jest.
Bet ja tā plēve savā vietā paliks un ādā neizpletīsies, bet palikusi bāla, tad tas ir tā deguma tūkums; tāpēc priesterim viņu būs atzīt par šķīstu, jo tā ir tā deguma plēve.
29 Byla-li by pak rána na hlavě aneb na bradě muže neb ženy,
Un ja kādam vīram vai kādai sievai vaina metās galvā vai bārdā,
30 Tedy pohledí kněz na tu ránu, a jestliže způsob její bude hlubší nežli jiná kůže, a bude na ní vlas prožlutlý a tenký: tedy za nečistého vyhlásí jej kněz, nebo poškvrna černá jest; malomocenství na hlavě aneb na bradě jest.
Tad priesterim to vainu būs aplūkot, un redzi, ja viņa dziļāka izraugās nekā tā āda, un mati iekš tās iedzelteni plāni, tad priesterim to būs atzīt par nešķīstu, - tas ir kašķis, tie ir galvas jeb bārdas spitāļi.
31 Když pak pohledí kněz na ránu poškvrny černé a uzří, že způsob její není hlubší nežli jiná kůže, a že není vlasu černého na ní: zavříti dá kněz majícího ránu poškvrny černé za sedm dní.
Bet ja priesteris to kašķa vainu aplūkos, un redzi, tā dziļāka neizraugās nekā tā āda, un nekādu melnu matu uz tās nav, tad priesterim to, kam tā kašķa vaina, būs ieslēgt septiņas dienas.
32 I pohledí kněz na tu ránu dne sedmého, a aj, nerozmohla se ta poškvrna černá, a není vlasu žlutého na ní, a způsob té poškvrny černé není hlubší nežli kůže:
Un septītā dienā priesterim to vainu būs aplūkot, un redzi, ja tas kašķis nav izpleties un uz tā nav nekādu iedzeltenu matu un tas kašķis arī neizraugās dziļāks nekā tā āda,
33 Tedy oholen bude člověk ten, ale poškvrny té černé nedá holiti. I dá zavříti kněz majícího tu poškvrnu za sedm dní po druhé.
Tad tam matus būs nodzīt, bet ne pa to kašķi, un priesterim to, kam tā vaina, būs ieslēgt vēl septiņas dienas.
34 I pohledí kněz na poškvrnu černou dne sedmého, a jestliže se nerozmohla poškvrna černá dále po kůži, a místo její není-li hlubší nežli jiná kůže: za čistého vyhlásí ho kněz, i zpéře roucha svá a čistý bude.
Un septītā dienā priesterim to kašķi būs aplūkot, un redzi, ja tas kašķis nav izpleties pār ādu, nedz izraugās dziļāks nekā tā āda, tad priesterim to būs turēt par šķīstu; tam savas drēbes būs mazgāt un šķīstam būt.
35 Pakli by se dále rozmohla poškvrna ta černá po kůži, již po očištění jeho,
Bet ja tas kašķis ir izpleties pār ādu pēc viņa šķīstīšanās,
36 Tedy pohledí na ni kněz, a uzří-li, že se dále rozmohla ta poškvrna černá po kůži, nebude více šetřiti vlasu žlutého; nečistý jest.
Tad priesterim viņu būs aplūkot un redzi, ja tas kašķis ir izpleties pār ādu, tad priesterim vairs nebūs meklēt tos iedzeltenos matus; viņš ir nešķīsts.
37 Pakli poškvrna černá tak zůstává před očima jeho, a černý vlas vzrostl by na ní, tedy zhojena jest ta poškvrna černá; čistý jest, a za čistého vyhlásí jej kněz.
Bet ja tas kašķis pēc viņa apraudzīšanas tāds pat ir palicis un melni mati uz tā ir auguši, tad tas kašķis ir sadzijis; viņš ir šķīsts, un priesterim viņu būs atzīt par šķīstu.
38 Když by na kůži těla muže aneb ženy byly poškvrny, totiž poškvrny pobělavé,
Un ja kādam vīram vai kādai sievai pie viņu miesas ādas metās baltas pūtes,
39 I pohledí kněz, a jestliže budou na kůži těla jejich poškvrny bílé, pozčernalé, tedy poškvrna bílá jest, kteráž na kůži zrostla; čistý jest.
Un priesteris to aplūko, un redzi, viņu miesas ādā ir bālas baltas pūtes, tad tas ir kraupis; tas iekš ādas ir izsities, - viņš ir šķīsts.
40 Muž, z jehož by hlavy vlasové slezli, lysý jest a čistý jest.
Un ja kādam vīram galvas mati izkrīt, ka tā paliek plika, - viņš ir šķīsts.
41 Jestliže pak po jedné straně obleze hlava jeho, nálysý jest a čistý jest.
Un ja uz viņa galvas priekšas mati ir izkrituši, tad viņš ir plikgalvis, viņš ir šķīsts.
42 Pakli na té lysině, aneb na tom oblysení byla by rána bílá a ryšavá, tedy malomocenství zrostlo na lysině jeho, aneb na oblysení jeho.
Bet ja tai plikumā jeb pleiķī metās balta pasarkana vaina, tad tie ir spitāļi, kas izsitās pie viņa plikuma jeb pleiķa.
43 I pohledí na něj kněz, a uzří-li oteklinu rány bílou a ryšavou na lysině jeho, aneb na oblysení jeho, jako způsob malomocenství na kůži těla:
Un kad priesteris viņu ir aplūkojis, un viņa vainas tūkums viņa plikumā jeb pleiķī ir balti pasarkans, un izraugās tā kā spitāļi miesas ādā,
44 Člověk malomocný jest a nečistý jest. Bez meškání za nečistého vyhlásí jej kněz, nebo na hlavě jeho jest malomocenství jeho.
Tad tas vīrs ir spitālīgs, viņš ir nešķīsts, priesterim viņu būs atzīt par nešķīstu, uz viņa galvas ir (spitāļu) vaina.
45 Malomocný pak, na němž by ta rána byla, bude míti roucho roztržené a hlavu odkrytou a ústa zastřená, a Nečistý, nečistý jsem! volati bude.
Un kas ir spitālīgs, kam šī vaina, tam būs saplēst drēbes un atsegt galvu, un aizsegt savas lūpas un saukt: nešķīsts! nešķīsts!
46 Po všecky dny, v nichž ta rána bude na něm, za nečistého jmín bude; nebo nečistý jest. Sám bydliti bude, vně za stany bude přebývání jeho.
Visu to laiku, kamēr viņam tā vaina, tam būs būt nešķīstam; tam būs atšķirtam dzīvot, ārā aiz lēģera lai ir viņa māju vieta.
47 Když by pak na rouchu byla rána malomocenství, buď na rouchu soukenném aneb na rouchu lněném,
Un ja tie spitāļi būs pie drēbēm, pie vilnainām drēbēm vai pie nātnu drēbēm,
48 Buď na osnově aneb na outku ze lnu aneb z vlny, buď na kůži aneb na každé věci kožené,
Lai tie ir pie adītām vai austām, lai pie nātnu vai vilnainām (drēbēm), lai pie kādas ādas vai pie kā, kas no ādām taisīts,
49 A byla by ta rána zelená neb náryšavá na rouchu aneb na kůži, aneb na osnově, aneb na outku, aneb na kterékoli nádobě kožené: rána malomocenství jest, ukázána bude knězi.
Un ja tā vaina pie drēbēm vai pie ādas vai pie adītām vai austām vai pie kā, kas no ādām taisīts, ir zaļgana vai pasarkana: tad tie ir spitāļi, un tos būs priesterim rādīt.
50 I pohledí kněz na tu ránu, a dá zavříti tu věc mající ránu za sedm dní.
Un priesterim to vainu būs apraudzīt, un to, kam tā vaina, būs ieslēgt septiņas dienas.
51 A pohledě na tu ránu dne sedmého, uzří-li, že se dále rozmohla ta rána na rouchu, neb po osnově anebo po outku, aneb na kůži, k čemuž by jí koli užíváno bylo: rána ta malomocenství rozjídavá jest, věc nečistá jest.
Un septītā dienā to vainu būs apraudzīt, ja tā vaina ir izpletusies pie drēbēm, vai pie adītām vai pie austām vai pie ādas vai pie kā, kas no ādas taisīts, tad tā ir ēdoti(ļaundabīga) spitālības vaina, - tas ir nešķīsts.
52 I spálí to roucho aneb osnovu, aneb outek z vlny neb ze lnu, aneb jakoukoli nádobu koženou, na níž by byla rána ta; nebo malomocenství škodlivé jest, protož ohněm spáleno bude.
Un tās drēbes, vai tos apmeslus vai tos audus, tik labi no vilnainām kā no nātnu drēbēm un visu to, kas no ādām taisīts, kur tā vaina radās, to būs sadedzināt, jo tā ir ēdoti spitālības vaina, - to būs ar uguni sadedzināt.
53 Pakli pohledě kněz, uzřel by, že se nerozmohla rána ta na rouchu, aneb na osnově, aneb na outku, aneb na kterékoli nádobě kožené:
Un ja priesteris lūkos un redzēs, ka tā vaina pie drēbēm vai adītām vai austām vai pie kā, kas no ādām taisīts, nav izpletusies,
54 Rozkáže kněz, aby zeprali tu věc, na níž byla by rána, i káže ji zavříti za sedm dní po druhé.
Tad priesterim būs pavēlēt, ka tas, pie kā tā vaina, top mazgāts, un otrā kārtā to būs ieslēgt septiņas dienas.
55 I pohledí kněz po zeprání té věci na ránu. Jestliže nezměnila rána barvy své, byť se pak nerozmohla dále, předce nečistá jest. Ohněm spálíš ji; nebo rozjídavá věc jest na vrchní neb spodní straně její.
Un kad tas ir mazgāts, tad priesterim to vainu būs aplūkot, un redzi, ja tā vaina pēc izskata nav pārvērtusies un tā vaina nav izpletusies, tad tas ir nešķīsts; jums to ar uguni būs sadedzināt, jo tā ir ēdoti vaina, - lai būtu no iekš vai ārpuses.
56 Pakli pohledě kněz, uzřel by, an pozčernala rána po zeprání svém, odtrhne ji od roucha aneb od kůže, aneb od osnovy, aneb od outku.
Bet ja priesteris lūkos un redzi, tā vaina pēc viņas mazgāšanas ir nobālējusi, tad tam to būs noplēst no drēbēm vai no ādas vai no adītām vai no austām.
57 Jestliže se pak ukáže ještě na rouchu aneb na osnově, aneb na outku, aneb na kterékoli nádobě kožené, malomocenství rozjídající se jest. Ohněm spálíš věc tu, na kteréž by ta rána byla.
Bet ja tas vēl top ieraudzīts pie drēbēm vai adītām vai austām vai pie kā, kas no ādām taisīts, tad tie ir spitāļi, kas izsitās; to, pie kā tā vaina, jums būs sadedzināt ar uguni.
58 Roucho pak aneb osnovu, aneb outek, aneb kteroukoli nádobu koženou, když bys zepral, a odešla by od ní ta rána, ještě po druhé zpéřeš, a čisté bude.
Bet drēbes vai apmeslus vai audus vai to, kas no ādām taisīts, ko jūs esat mazgājuši, kad tā vaina no tā atstājās, tad jums to otrā kārtā būs mazgāt, un tas ir šķīsts.
59 Tenť jest zákon o ráně malomocenství na rouchu soukenném aneb lněném, aneb na osnově, aneb na outku, aneb na kterékoli nádobě kožené, kterak má za čistou aneb za nečistou uznána býti.
Šis ir tas likums par spitālības vainu pie vilnainām vai nātnu drēbēm vai adītām vai austām vai pie kaut kā, kas no ādām taisīts, to turēt vai par šķīstu vai par nešķīstu.
