Jób 18
1 Odpovídaje pak Bildad Suchský, řekl:
Tad Bildads no Šuhas atbildēja un sacīja:
2 Dokudž neučiníte konce řečem? Pomyslte na to, a potom mluviti budeme.
Cik ilgi vēl jūs grābstīsities pēc vārdiem? Pieņemiet padomu, un tad runāsim.
3 Proč jsme počteni za hovada? Oškliví jsme jemu, jakž sami vidíte.
Kāpēc mēs topam turēti par lopiem, un par muļķiem jūsu acīs?
4 Ó ty, jenž hubíš život svůj zůřením svým, zdaliž pro tebe opuštěna bude země, a odsedne skála z místa svého?
Tava dvēsele no dusmām plīst; vai tad tevis dēļ zeme paliks tukša un klintis celsies no savas vietas?
5 Anobrž světlo bezbožných uhašeno bude, aniž se blyštěti bude jiskra ohně jejich.
Tomēr bezdievīgo gaisma izdzisīs, un viņa uguns liesma nespīdēs.
6 Světlo se zatmí v stánku jeho, a lucerna jeho v něm zhasne.
Gaišums paliek tumšs viņa dzīvoklī, un viņa spīdeklis pār viņu izdziest.
7 Ssouženi budou krokové síly jeho, a porazí jej rada jeho.
Viņa varas ceļi paliek šauri, un paša padoms viņu gāž.
8 Nebo zapleten jest do síti nohami svými, a v zamotání chodí.
Jo viņa kājas to iedzen tīklā, un viņš staigā pār slazda valgiem.
9 Chytí ho za patu osídlo, a zmocní se ho násilník.
Valgs saista viņa pēdas, un saites viņu satver.
10 Skrytať jest při zemi smečka jeho, a léčka jeho na stezce.
Viņa valgs ir apslēpts zemē, un viņa slazds uz ceļa.
11 Odevšad hrůzy jej děsiti budou a dotírati na nohy jeho.
Visapkārt bailība viņu iztrūcina un viņu dzen uz visiem soļiem.
12 Hladovitá bude síla jeho, a bída pohotově při boku jeho.
Nelaime taisās viņu rīt, un posts ir gatavs viņu gāzt.
13 Zžíře žily kůže jeho, zžíře oudy jeho kníže smrti.
Tas ēd viņa miesas, un nāves pirmdzimušais rij viņa locekļus.
14 Uchváceno bude z stánku jeho doufání jeho, a to jej přivede k králi strachů.
Viņa cerība tiek atņemta no viņa dzīvokļa, un viņam jānoiet pie briesmu ķēniņa.
15 V stánku jeho hrůza bydleti bude, ač nebyl jeho; posypáno bude obydlí jeho sirou.
Viņa dzīvoklī dzīvo visai sveši, uz viņa mājas vietu kaisa sēru.
16 Od zpodku kořenové jeho uschnou, a svrchu osekány budou ratolesti jeho.
No apakšas sakalst viņa saknes, un no augšienes novīst viņa zari.
17 Památka jeho zahyne z země, aniž jméno jeho slýcháno bude na ulicích.
Viņa piemiņa iznīkst no zemes, un slava viņam nepaliek pasaulē.
18 Vyženou ho z světla do tmy, anobrž z okršlku zemského vypudí jej.
No gaismas to izstumj tumsā un aizdzen no zemes virsas.
19 Ne pozůstaví ani syna ani vnuka v lidu svém, ani jakého ostatku v příbytcích svých.
Viņam nav nedz bērna, nedz bērnu bērna savos ļaudīs, un neviens neatliek viņa māju vietās.
20 Nade dnem jeho zděsí se potomci, a přítomní strachem podjati budou.
Kas rietumos, iztrūcinājās par viņa dienu, un kas austrumos, tos pārņem šaušalas.
21 Takovýť jest zajisté způsob nešlechetného, a takový cíl toho, kterýž nezná Boha silného.
Tiešām, tā notiek netaisno dzīvokļiem un tādu ļaužu vietai, kas Dievu neatzīst.
