Galatským 3
1 Ó nemoudří Galatští, kdo vás tak zmámil, abyste nebyli povolni pravdě, kterýmž před očima Ježíš Kristus prvé byl vypsán, a mezi vámi ukřižován?
Ak jūs neprātīgie Galatieši, kas jūs ir apmānījis, patiesībai nepaklausīt, jūs, kam priekš acīm rakstīts Jēzus Kristus, Tas krustā sistais?
2 Toto bych jen rád chtěl zvěděti od vás, z skutků-li zákona Ducha jste přijali, čili z slyšení víry?
To vien gribu no jums zināt, vai jūs to Garu esat dabūjuši no bauslības darbiem, vai no ticības mācības?
3 Tak nemoudří jste? Počavše Duchem, nyní tělem konáte?
Vai jūs esat tik neprātīgi, ka garā iesākuši, tagad miesā pabeidziet?
4 Tak mnoho trpěli jste nadarmo? A ještě nadarmo-li.
Vai jūs tik daudz velti esat cietuši? Ja tikai velti vien!
5 Ten tedy, kterýž vám dává Ducha, a činí divy mezi vámi, z skutků-li zákona, čili z slyšení víry?
Tad nu (Viņš), kas jums to Garu sniedz un iekš jums modina brīnuma spēkus, vai Viņš to dara no bauslības darbiem vai no ticības mācības?
6 Jako Abraham uvěřil Bohu, a počteno jemu to k spravedlnosti.
Tā kā Ābrahāms Dievam ticējis, un tas viņam ir pielīdzināts par taisnību.
7 A tak vidíte, že ti, kteříž jsou z víry, ti jsou synové Abrahamovi.
Tad saprotat, ka, kuri ir no ticības, tie ir Ābrahāma bērni.
8 Předzvěděvši pak písmo, že z víry ospravedlňuje pohany Bůh, předpovědělo Abrahamovi: Že v tobě budou požehnáni všickni národové.
Un tas raksts paredzēdams, ka Dievs caur ticību pagānus taisno, Ābrahāmam papriekš sludinājis to prieka vārdu: “Iekš tevis visas tautas taps svētītas.”
9 A tak ti, kteříž jsou z víry, docházejí požehnání s věrným Abrahamem.
Tad nu kas ir no ticības, tie līdz ar to ticīgo Ābrahāmu top svētīti.
10 Kteříž pak koli z skutků zákona jsou, pod zlořečenstvím jsou. Nebo psáno jest: Zlořečený každý, kdož nezůstává ve všem, což jest psáno v knize zákona, aby to plnil.
Jo cik ir no bauslības darbiem, tie ir apakš lāsta, jo ir rakstīts: “Ikviens ir nolādēts, kas nepaliek iekš visa, kas ir rakstīts bauslības grāmatā, ka viņš to dara.”
11 A že z zákona nebývá žádný ospravedlněn před Bohem, zjevné jest, nebo spravedlivý z víry živ bude.
Un ka neviens caur bauslību netop taisnots pie Dieva, tas ir zināms: jo taisnais dzīvos no ticības.
12 Zákon pak není z víry, ale: Ten člověk, kterýž by plnil je, živ bude skrze ně.
Bet bauslība nav no ticības; bet kurš cilvēks to darīs, tas caur to dzīvos.
13 Ale vykoupilť nás Kristus z zlořečenství zákona, učiněn byv pro nás zlořečenstvím, (nebo psáno jest: Zlořečený každý, kdož visí na dřevě, )
Kristus mūs ir atpircis no bauslības lāsta, priekš mums par lāstu palicis, (jo ir rakstīts: “Nolādēts ikviens, kas kārts pie koka”),
14 Aby na pohany to požehnání Abrahamovo přišlo v Kristu Ježíši, a abychom zaslíbení Ducha přijali skrze víru.
Ka Ābrahāma svētība nāktu uz pagāniem iekš Kristus Jēzus, un ka mēs Tā Gara apsolīšanu dabūtu caur ticību.
15 Bratří, po lidsku pravím: Však utvrzené člověka smlouvy žádný neruší, aniž k ní co přidává.
Brāļi, es runāju cilvēcīgi: neviens jau nenicina apstiprinātu cilvēka iestādījumu (testamentu) nedz pieliek ko klāt.
16 Abrahamovi pak učiněna jsou zaslíbení, i semeni jeho. Nedí: A semenům, jako o mnohých, ale jako o jednom: A semenu tvému, jenž jest Kristus.
Tad nu Ābrahāmam un viņa sēklai tās apsolīšanas notikušas. Viņš nesaka: “Un tavām sēklām”, tā kā no daudziem, bet tā kā no vienas: “Un tavai Sēklai”, Tas ir Kristus.
17 Totoť pak pravím: Že smlouvy prvé od Boha stvrzené, vztahující se k Kristu, zákon, kterýž po čtyřech stech a po třidcíti letech začal se, nevyprazdňuje, aby slib Boží v nic obrátil.
Un to es saku: tas iestādījums, kas papriekš no Dieva ir apstiprināts uz Kristu, netop nocelts caur bauslību, kas pēc četrsimt un trīsdesmit gadiem notikusi, ka tā to apsolīšanu būtu iznīcinājusi.
18 Nebo jestližeť z zákona dědictví, již ne z zaslíbení. Ale Abrahamovi skrze zaslíbení Bůh daroval.
Jo ja tā iemantošana ir no bauslības, tad tā vairs nav no apsolīšanas: bet Dievs to Ābrahāmam ir dāvinājis caur apsolīšanu.
19 Což pak zákon? Pro přestupování ustanoven jest, dokudž by nepřišlo to símě, jemuž se stalo zaslíbení, způsobený skrze anděly v ruce prostředníka.
Par ko tad nu bauslība? Tā to pārkāpumu dēļ ir pielikta klāt, tiekams tā Sēkla nāktu, kam tā apsolīšana notikusi, un bauslība ir iestādīta caur eņģeļiem, caur vidutāja roku.
20 Ale prostředník není jednoho, Bůh pak jeden jest.
Bet vidutājs nav viena paša vidutājs; bet Dievs ir vienīgs.
21 Tedy zákon jest proti slibům Božím? Odstup to. Nebo kdyby byl zákon dán, kterýž by mohl obživiti, jistě z zákona byla by spravedlnost.
Vai tad nu bauslība ir pretī Dieva apsolīšanām? Nemaz. Jo ja kāda bauslība būtu dota, kas spētu dot dzīvību, tad patiesi taisnība nāktu no bauslības.
22 Ale zavřelo písmo všecky pod hřích, aby zaslíbení z víry Jezukristovy dáno bylo věřícím.
Bet tas raksts visu ir saslēdzis apakš grēka, ka tā apsolīšana tiem ticīgiem taptu dota no ticības uz Jēzu Kristu.
23 Prvé pak, než přišla víra, pod zákonem byli jsme ostříháni, zavříni jsouce k té víře, kteráž potom měla zjevena býti.
Bet pirms ticība nāca, mēs tapām turēti saslēgti apakš bauslības uz tās nākamās ticības atspīdēšanu.
24 A tak zákon pěstounem naším byl k Kristu, abychom z víry ospravedlněni byli.
Tad nu bauslība ir bijusi mūsu pamācītājs uz Kristu, ka mēs taptu taisnoti caur ticību.
25 Ale když přišla víra, již nejsme pod pěstounem.
Bet kad ticība ir nākusi, tad mēs vairs neesam apakš tā pamācītāja.
26 Všickni zajisté synové Boží jste v Kristu Ježíši skrze víru.
Jo jūs visnotaļ esat Dieva bērni caur to ticību iekš Kristus Jēzus.
27 Nebo kteřížkoli v Krista pokřtěni jste, Krista jste oblékli.
Jo jūs visi, kas esat kristīti uz Kristu, jūs Kristu esat apvilkuši.
28 Neníť ani Žid, ani Řek, ani slouha, ani svobodný, ani muž, ani žena. Nebo všickni vy jedno jste v Kristu Ježíši.
Tur nav ne Jūds, ne Grieķis, tur nav ne kalps, ne svabadnieks, tur nav ne vīrs, ne sieva, - jo jūs visi esat viens iekš Kristus Jēzus.
29 A když Kristovi jste, tedy símě Abrahamovo jste, a podlé zaslíbení dědicové.
Un ja jūs Kristum piederat, tad jūs esat Ābrahāma dzimums un pēc apsolīšanas mantinieki.
