Psalmi 83
1 Pjesma. Psalam. Asafov. Ne šuti, Jahve, ne budi nijem i nemoj mirovati, Bože!
Asafa dziesma. Ak Dievs, neciet klusu, neesi kā mēms un nekavējies, ak stiprais Dievs!
2 Jer evo: dušmani tvoji buče, i mrzitelji tvoji glave podižu.
Jo redzi, Tavi ienaidnieki trako un Tavi nīdētāji paceļ galvu.
3 Protiv naroda se tvoga rote i svjetuju se protiv štićenika tvojih.
Tie ņēmās viltīgus padomus pret Taviem ļaudīm un sarunājās pret tiem, ko Tu glabā.
4 Govore: “Dođite, zatrimo ih da ne budu narod, nek' se ime Izrael više ne spominje!”
Tie saka tā: nāciet, izdeldēsim tos, ka tie vairs nav tauta, un ka Israēla vārds vairs netop pieminēts.
5 Zaista, jednodušno se svjetuju i protiv tebe savez sklopiše:
Jo no sirds tie kopā ir sarunājušies un derību pret Tevi derējuši,
6 šatori edomski i Jišmaelci, Moapci i Hagrijci,
Edoma un Ismaēliešu teltis, Moabs un Hagarieši,
7 Gebal i Amon i Amalek, Filisteja sa stanovnicima Tira.
Ģebals, Amons un Amaleks, Fīlisti ar Tirus iedzīvotājiem.
8 I Asirci se s njima udružiše, pružiše ruke potomcima Lotovim.
Arī Asurs stāv viņiem klāt un ir Lata bērniem par elkoni. (Sela)
9 Učini njima k'o Midjancima, k'o Siseri i Jabinu na potoku Kišonu:
Dari tiem kā Midijanam, kā Siseram, kā Jabinam pie Kisones upes.
10 koji padoše blizu En-Dora i postaše gnojivo njivi.
Tie ir samaitāti Endorā un palikuši zemei par mēsliem.
11 K'o Oreb i Zeb neka budu knezovi njihovi, kao Zebah i Salmuna nek' budu sve vođe njihove
Dari tos un viņu lielos kungus tā kā Orebu un Zebu, un visus viņu virsniekus kā Zebahu un Calmunu,
12 koji jednodušno vikahu: “Osvojimo krajeve Božje!”
Kas sacīja: ņemsim to jauko Dieva zemi sev par mantu.
13 Daj, o Bože, da budu kao kovitlac, kao pljeva koju nosi vjetar.
Mans Dievs, dari tos par viesuli, par pelavām vēja priekšā.
14 Kao što oganj proždire šumu, kao što plamen sažiže bregove,
Tā kā uguns mežu sadedzina, un kā liesma kalnus iededzina;
15 tako ih goni olujom svojom, prestravi ih svojom žestinom!
Tāpat dzenies tiem pakaļ ar Savu vētru un iztrūcini tos ar Savām aukām.
16 Pokrij im lice sramotom, da traže tvoje ime, Jahve!
Pildi viņu vaigus ar kaunu, ka tie, Kungs, meklē Tavu Vārdu.
17 Neka se stide i plaše navijek, neka se posrame i neka izginu!
Lai tie top kaunā un iztrūcinājās mūžīgi mūžam un kļūst apkaunoti un iet bojā.
18 Nek' znaju: ti si komu je ime Jahve, jedini Višnji nada svom zemljom.
Lai tie atzīst, ka Tu vien ar Savu Vārdu esi Tas Kungs, tas Visuaugstākais pār visu pasauli.
