Psalmi 55
1 Zborovođi. Uza žičana glazbala. Poučna pjesma. Davidova. Počuj mi, Bože, molitvu, ne krij se molbi mojoj:
Dāvida mācības dziesma, dziedātāju vadonim, uz koklēm. Griezies, ak Dievs, pie manas lūgšanas un nepaslēpies no manām sirds nopūtām.
2 obazri se na me i usliši me! Mučim se u svojoj tjeskobi,
Liec mani vērā un paklausi mani; es esmu pilns nemiera savās raizēs, ka man jānopūšās.
3 zbuni me vika dušmanska i tlačenje grešničko. Navališe na me nesrećom, bijesno me progone.
Tāpēc ka ienaidnieks kliedz un bezdievīgais spaida; jo tie gāž postu uz mani un ienīst mani ar dusmām.
4 Srce mi je ustreptalo i strah me samrtni spopade.
Mana sirds mokās iekš manis, un nāves izbailes man uzkritušas.
5 Užas me i trepet hvata, groza me obuze.
Trīcēšana un drebēšana man uzgājusi, un bailes man uzbrukušas.
6 Zavapih: “O, da su mi krila golubinja, odletio bih da otpočinem!
Es sacīju: kaut man būtu spārni kā balodim; es gribētu skriet, kur varētu palikt.
7 Daleko, daleko bih letio, u pustinji se nastanio;
Redzi, es tālu nobēgtu un apmestos tuksnesī. (Sela)
8 brzo bih si potražio sklonište od bijesne oluje i vihora.”
Steigšus es izglābtos no bargas aukas un vētras.
9 Smeti ih, Gospode, podvoji im jezike, jer nasilje i svađu vidim u gradu;
Aprij tos, Kungs, sajauc viņu mēles; jo es redzu varas darbus un ķildas pilsētā.
10 danju i noću zidinama kruže; bezakonja su i nevolje u njemu.
Dienām naktīm tādas lietas ir pa viņas mūriem, un netaisnība un varas darbs ir viņas vidū.
11 Usred njega zasjede, s ulica mu nepravda i podlost ne odlaze.
Posts tur iekšā, pārestība un viltība neatstājās no viņas ielām.
12 Da me pogrdio dušmanin, bio bih podnio; da se digao na me koji me mrzi, pred njim bih se sakrio.
Jo tas nav ienaidnieks, kas mani apkauno, to es varētu panest; tas nav mans nīdētājs, kas pret mani lielās, priekš tā es varētu apslēpties;
13 Ali ti, ti si to bio, meni jednak, prijatelj moj, moj pouzdanik
Bet tu esi cilvēks no manas kārtas, mans biedrs un mans draugs.
14 s kojim sam slatko drugovao i složno hodismo u Domu Božjemu.
Mēs kopā mīļi sarunājamies un kopā gājām Dieva namā.
Lai nāve tiem uzbrūk, lai tie dzīvi nogrimst ellē, jo blēdības ir iekš viņu dzīvokļiem pašā viņu vidū. (Sheol h7585)
16 A ja ću Boga prizvati, i Jahve će me spasiti.
Bet es piesaukšu Dievu, un Tas Kungs mani izpestīs.
17 Večerom, jutrom i o podne tužan ću jecati, i on će čuti vapaj moj.
Vakaros un rītos un dienas vidū es nopūtīšos un žēlošos, tad Viņš klausīs manu balsi.
18 Dat će mi mira od onih koji me progone: jer mnogi su protiv mene.
Viņš uz mieru atpestī manu dvēseli no tiem, kas pret mani karo, jo to ir liels pulks man pretim.
19 Bog će čuti i njih poniziti, Onaj koji kraljuje odvijeka, jer se ne popravljaju, Boga se ne boje.
Tas stiprais Dievs, kas mūžam paliek, mani paklausīs un tos pazemos. (Sela) Jo tie nemaz neatgriežas un Dievu nebīstas!
20 Podižu ruke na prijatelje, savez svoj oskvrnjuju.
Jo tie pieliek savas rokas pie viņa draugiem un sagāna viņa derību.
21 Usta su im glađa od maslaca, a srce ratoborno; riječi blaže od ulja, a oni - isukani mačevi.
Viņu mute ir glumāka nekā sviests, bet viņu sirdī ir karš; viņu vārdi ir mīkstāki nekā eļļa, un ir taču pliki zobeni.
22 Povjeri Jahvi svu svoju brigu, i on će te pokrijepiti: neće dati da ikada posrne pravednik.
Met savu nastu uz To Kungu, Tas tevi uzturēs; Viņš ne mūžam neļaus, ka taisnais šaubās.
23 A njih ti, o Bože, strmoglavi u jamu grobnu! Krvoloci i varalice ni polovicu dana neće doživjeti! A ja se u tebe uzdam!
Bet Tu, ak Dievs, tos nometīsi dziļā bedrē. Tie asins kārīgie un viltnieki nepanāks ne pusmūžu; bet es uz Tevi paļaujos.
