Psalmi 50
1 Psalam. Asafov. Bog nad bogovima, Jahve, govori i zove zemlju od izlaza sunčeva do zalaza.
Asafa dziesma. Tas stiprais Dievs, Dievs Tas Kungs, runā, un sauc zemi no rītiem līdz vakariem.
2 Sa Siona predivnog Bog zablista:
No Ciānas, kur tas pilnīgais skaistums, Dievs parādās ar spožumu.
3 Bog naš dolazi i ne šuti. Pred njim ide oganj što proždire, oko njega silna bjesni oluja.
Mūsu Dievs nāk un necieš klusu; rijoša uguns iet Viņa priekšā, un Viņam apkārt liela vētra.
4 On zove nebesa odozgo i zemlju da sudi narodu svojemu:
Viņš sauc debesīm augšā, un zemei, tiesāt Savus ļaudis.
5 “Saberite mi sve pobožnike koji žrtvom Savez sa mnom sklopiše!”
Sapulcinājiet Man Manus svētos, kas Manu derību derējuši ar upuriem.
6 Nebesa objavljuju pravednost njegovu: on je Bog sudac!
Un debesis stāsta Viņa taisnību, jo Dievs pats ir soģis. (Sela)
7 “Slušaj, narode moj, ja ću govoriti, o Izraele, svjedočit ću protiv tebe: ja, Bog - Bog tvoj!
Klausiet, Mani ļaudis, Es runāšu; Israēl, Es došu liecību pret tevi: Es, Dievs, esmu tavs Dievs.
8 Ne korim te zbog žrtava tvojih - paljenice su tvoje svagda preda mnom.
Tavu upuru pēc Es tevi nepārmācu, nedz tavu dedzināmo upuru pēc, kas vienmēr Manā priekšā.
9 Neću od doma tvog' uzet junca, ni jaraca iz tvojih torova:
No tava nama Es vēršus neņemšu, nedz āžus no taviem laidariem.
10 tÓa moje su sve životinje šumske, tisuće zvjeradi u gorama mojim.
Jo visi meža zvēri Man pieder, tie lopi uz kalniem pa tūkstošiem.
11 Znam sve ptice nebeske, moje je sve što se miče u poljima.
Es zinu visus putnus uz kalniem, un tie zvēri laukā ir manā priekšā.
12 Kad bih ogladnio, ne bih ti rekao, jer moja je zemlja i sve što je ispunja.
Ja Man gribētos ēst, tad Es tev to nesacītu, jo Man pieder pasaule un viņas pilnums.
13 Zar da ja jedem meso bikova ili da pijem krv jaraca?
Vai Man ēst vērša gaļu un dzert āžu asinis?
14 Prinesi Bogu žrtvu zahvalnu, ispuni Višnjemu zavjete svoje!
Upurē Dievam pateicību un maksā tam Visuaugstam savus solījumus.
15 I zazovi me u dan tjeskobe: oslobodit ću te, a ti ćeš me slaviti.”
Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es tevi gribu izraut, un tev būs Mani godāt.
16 A grešniku Bog progovara: “Što tumačiš naredbe moje, što mećeš u usta Savez moj?
Bet uz bezdievīgo Dievs saka: kā tu drīksti daudzināt Manus likumus un Manu derību ņemt savā mutē.
17 Ti, komu stega ne prija, te riječi moje iza leđa bacaš?
Kad tu tomēr ienīsti pārmācību, un laidi pār galvu Manus vārdus?
18 Kad tata vidiš, s njime se bratimiš i družiš se s preljubnicima.
Kad tu zagli redzi, tad tu viņam skrej līdz, un tev ir dalība ar laulības pārkāpējiem.
19 Svoja si usta predao pakosti, a jezik ti plete prijevare.
Ar savu muti tu dodies uz ļaunu, un tava mēle dzen viltību.
20 U društvu na brata govoriš i kaljaš sina matere svoje.
Tu sēdi runādams pret savu brāli, tavas mātes dēlu tu apmelo.
21 Sve si to činio, a ja da šutim? Zar misliš da sam ja tebi sličan? Pokarat ću te i stavit ću ti sve to pred oči.”
To tu dari, un kad Es ciešu klusu, tad tu domā, ka Es tāds pat esmu kā tu; bet Es tevi pārmācīšu un tev to turēšu priekš acīm.
22 Shvatite ovo svi vi koji Boga zaboraviste, da vas ne pograbim i nitko vas spasiti neće.
Saprotiet jel to, jūs, kas Dievu aizmirstat, lai Es nesaplosu, un izglābēja nav.
23 Pravo me štuje onaj koji prinosi žrtvu zahvalnu: i onomu koji hodi stazama pravim - njemu ću pokazati spasenje svoje.
Kas pateicību upurē, tas Mani tur godā; un tas ir tas ceļš, kā Es tam rādīšu Dieva pestīšanu.
