Psalmi 36

1 Zborovođi. Od sluge Jahvina Davida. Grešan je naum u srcu zlotvora, straha Božjega nema on pred očima.

Dāvida, Tā Kunga kalpa, dziesma. Dziedātāju vadonim. Savā sirds dziļumā es nomanu vienu Dieva vārdu par bezdievīgā pārkāpšanu: ka Dieva bijāšanas nav priekš viņa acīm.

2 Sam sebi on laska suviše, grijeha svog ne vidi i ne mrzi.

Jo tas pārrunājās pats savās acīs, ka viņa noziegumu neatradīs un nenīdēs.

3 Riječi usta njegovih prijevara su i zlodjelo, za razumnost i dobro on više ne mari.

Viņa mutes vārdi ir nelietība un viltība, viņš vairs neprot laba darīt.

4 Bezakonje smišlja na postelji svojoj, na opaku ostaje putu, od zla ne odustaje.

Viņš izdomā nelietību savā gultā, viņš iet pa tādu ceļu, kas nav labs, ļaunu viņš neatmet.

5 Do neba je, Jahve, dobrota tvoja, do oblaka vjernost tvoja.

Ak Kungs, Tava žēlastība sniedzās līdz pat debesīm, un Tava patiesība līdz padebešiem.

6 Pravednost je tvoja k'o Božji vrhunci, a sudovi tvoji k'o duboko more: ljude i stoku ti, Jahve, spasavaš.

Tava taisnība stāv tāpat kā Dieva kalni, Tavas tiesas kā lieli dziļumi; Kungs, Tu palīdzi cilvēkiem un lopiem.

7 Kako li je dragocjena, Bože, dobrota tvoja, pod sjenu krila tvojih ljudi se sklanjaju;

Cik dārga ir, ak Dievs, Tava žēlastība, ka cilvēku bērni patveras apakš Tavu spārnu ēnas!

8 site se pretilinom Doma tvojega, potocima svojih slasti ti ih napajaš.

Tie top pildīti no Tava nama taukumiem, un Tu tos dzirdini no Tava garduma upēm,

9 U tebi je izvor životni, tvojom svjetlošću mi svjetlost vidimo.

Jo pie Tevis ir dzīvības avots, Tavā gaismā mēs redzam gaismu.

10 Zakrili dobrotom sve koji te štuju i pravednošću svojom sve koji su srca čestita.

Izplet Savu žēlastību pār tiem, kas Tevi pazīst, un Savu taisnību pār sirds skaidriem.

11 Neka me ne zgazi noga ohola, i ruka grešnika neka me ne goni.

Lai lepno kāja nenāk pār mani, un bezdievīgo roka lai mani nevajā.

12 Gle, padoše koji čine bezakonje: oboreni su da više ne ustanu.

Redzi, ļaundarītāji krīt; tie top zemē gāzti un vairs nevar celties.