Psalmi 147
1 Aleluja! Hvalite Jahvu jer je dobar, pjevajte Bogu našem jer je sladak; svake hvale on je dostojan!
Teiciet To Kungu, jo ir labi, mūsu Dievu slavēt; šī teikšana ir mīlīga un pieklājās.
2 Jahve gradi Jeruzalem, sabire raspršene Izraelce.
Tas Kungs uztaisa Jeruzālemi, Viņš sapulcina Israēla ļaudis, kas bija izdzīti.
3 On liječi one koji su srca skršena i povija rane njihove.
Viņš dziedina tos, kam satriektas sirdis, un remdē viņu sāpes.
4 On određuje broj zvijezda, svaku njezinim imenom naziva.
Viņš skaita zvaigžņu pulku, Viņš sauc tās visas pa vārdam.
5 Velik je naš Gospodin i svesilan, nema mjere mudrosti njegovoj.
Mūsu Kungs ir liels un varens spēkā, Viņa gudrība ir neizmērojama.
6 Jahve pridiže ponizne, zlotvore do zemlje snizuje.
Tas Kungs paceļ bēdīgos un pazemo bezdievīgos līdz zemei.
7 Pjevajte Jahvi pjesmu zahvalnu, svirajte na citari Bogu našem!
Pateiciet Tam Kungam ar slavas dziesmām, teiciet mūsu Dievu ar koklēm!
8 Oblacima on prekriva nebesa i zemlji kišu sprema; daje da po bregovima raste trava i bilje na službu čovjeku.
Viņš debesi apklāj ar mākoņiem, Viņš lietu dod zemei, Viņš liek zālei augt uz kalniem;
9 On stoci hranu daje i mladim gavranima kada grakću.
Viņš lopiem dod barību, jauniem kraukļiem, kad tie sauc.
10 Za konjsku snagu on ne mari nit' mu se mile bedra čovječja.
Viņam nav labs prāts pie zirga stipruma, Viņam nepatīk vīra lieli.
11 Mili su Jahvi oni koji se njega boje, koji se uzdaju u dobrotu njegovu.
Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas gaida uz Viņa žēlastību.
12 Slavi Jahvu, Jeruzaleme, hvali Boga svoga, Sione!
Teici To Kungu, Jeruzāleme, slavē savu Dievu, Ciāna.
13 On učvrsti zasune vrata tvojih, blagoslovi u tebi tvoje sinove.
Jo Viņš stiprina tavu vārtu aizšaujamos, Viņš svētī tavus bērnus tur iekšā.
14 On dade mir granicama tvojim, pšenicom te hrani najboljom.
Viņš dod mieru tavām robežām, Viņš tevi paēdina ar briedušiem kviešiem.
15 Besjedu svoju šalje na zemlju, brzo trči riječ njegova.
Viņš sūta Savas apsolīšanas virs zemes, Viņa vārds tek(izplatās) ar steigšanos.
16 Kao vunu snijeg razbacuje, prosipa mraz poput pepela.
Viņš dod sniegu kā vilnu, Viņš kaisa salnu kā pelnus.
17 On sipa grÓad kao zalogaje, voda mrzne od njegove studeni.
Viņš met Savu krusu kā kumosus. Kas var pastāvēt priekš Viņa aukstuma?
18 Riječ svoju pošalje i vode se tope; dunu vjetrom i vode otječu.
Viņš sūta Savu vārdu, un kūst, Viņš liek savam vējam pūst, tad ūdeņi notek.
19 Riječ svoju on objavi Jakovu, odluke svoje i zakone Izraelu.
Viņš Jēkabam dara zināmu Savu vārdu, Israēlim Savus likumus un tiesas,
20 Ne učini tako nijednom narodu: nijednom naredbe svoje ne objavi! Aleluja!
Tā Viņš nedara nevienai citai tautai; Viņa tiesas tās nepazīst. Alleluja!
