Psalmi 106
1 Aleluja! Hvalite Jahvu jer je dobar, jer je vječna ljubav njegova!
Alleluja! Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
2 Tko će izreć' djela moći Jahvine, tko li mu iskazat' sve pohvale?
Kas var izteikt Tā Kunga varenos darbus un izstāstīt visu Viņa teicamo slavu?
3 Blaženi što drže naredbe njegove i čine pravo u svako doba!
Svētīgi tie, kas tiesu tur un dara taisnību vienmēr.
4 Sjeti me se, Jahve, po dobroti prema svome puku, pohodi me spasenjem svojim
Piemini mani, ak Kungs, pēc Sava labā prāta uz Saviem ļaudīm, piemeklē mani ar Savu pestīšanu;
5 da uživam sreću izabranih tvojih, da se radujem radosti naroda tvoga, da tvojom se baštinom ponosim.
Ka redzam labumu pie Taviem izredzētiem un priecājamies par Tavu ļaužu prieku un lielāmies ar Tavu īpašumu.
6 Zgriješismo kao oci naši, činismo bezakonje, bezbožno radismo.
Mēs esam grēkojuši līdz ar saviem tēviem, esam noziegušies un bijuši bezdievīgi.
7 Oci naši u Egiptu, nehajni za čudesa tvoja, ne spominjahu se velike ljubavi tvoje, već na Svevišnjeg digoše se na Crvenom moru.
Mūsu tēvi Ēģiptē nelika vērā Tavus brīnumus, tie nepieminēja Tavu lielo žēlastību, bet bija pārgalvīgi jūrmalā pie niedru jūras.
8 Al' on ih izbavi rad' imena svoga da pokaže silu svoju.
Viņš tiem palīdzēja Sava vārda dēļ, ka tiem parādītu Savu varu.
9 Zapovjedi Crvenome moru, i presahnu ono, provede ih izmed valÄa kao kroz pustinju.
Un Viņš rāja niedru jūru, ka tā sasīka, un Viņš vadīja caur dziļumiem kā pa tuksnesi.
10 Iz ruku mrzitelja njih izbavi, oslobodi iz ruku dušmana.
Un Viņš tos atpestīja no ienaidnieku rokas un tos atsvabināja no nīdētāju rokas.
11 I prekriše vode neprijatelje njine, ne ostade nijednoga od njih.
Ūdeņi apsedza viņu pretiniekus, ka neviens no tiem neatlika.
12 Vjerovahu riječima njegovim i hvale mu pjevahu.
Tad tie ticēja Viņa vārdiem, tie dziedāja Viņa slavu.
13 Zaboraviše brzo djela njegova, ne uzdaše se u volju njegovu.
Bet steigšus tie aizmirsa Viņa darbus, tie nenogaidīja Viņa nodomu;
14 Pohlepi se daše u pustinji, iskušavahu Boga u samoći.
Bet kārot iekārojās tuksnesī un kārdināja Dievu tai posta vietā.
15 I dade im što iskahu, al' u duše njine on groznicu posla.
Tad Viņš tiem deva pēc viņu kārības, bet darīja viņu dvēseles nīkstam.
16 Zavidješe tada Mojsiju u taboru, Aronu, kog posveti Jahve.
Un tie apskauda Mozu lēģerī un Āronu, Tā Kunga svēto.
17 Otvori se zemlja, Datana proždrije, Abiramovo pokri mnoštvo.
Zeme atvērās un aprija Datanu un apklāja Abirama biedrus.
18 Oganj pade na sve mnoštvo njino i zlotvore plamen sažga.
Un uguns iedegās viņu pulkā, liesma sadedzināja tos bezdievīgos.
19 Načiniše tele na Horebu, klanjahu se liku od zlata slivenu.
Tie taisīja teļu Horebā un klanījās tās bildes priekšā,
20 Zamijeniše Slavu svoju likom bika što proždire travu.
Un pārvērsa savu godu par vērša ģīmi, kas ēd zāli.
21 Zaboraviše Boga, koji ih izbavi u Egiptu znamenja čineći
Viņi aizmirsa Dievu, savu Pestītāju, kas lielas lietas bija darījis Ēģiptes zemē,
22 i čudesa u Kamovoj zemlji i strahote na Crvenome moru.
Brīnumus Hama zemē, briesmīgus darbus pie niedru jūras.
23 Već namisli da ih satre, al' Mojsije, izabranik njegov, zauze se za njih da srdžbu mu odvrati, te ih ne uništi.
Tā ka Viņš nodomāja tos izdeldēt, ja Mozus, Viņa izredzētais, nebūtu stājies tai plaisumā Viņa priekšā, novērst Viņa bardzību, lai nesamaitātu.
24 Prezreše oni zemlju željkovanu ne vjerujuć' njegovoj riječi.
Tie necienīja to jauko zemi, tie neticēja Viņa Vārdam,
25 Mrmljahu pod šatorima svojim, ne poslušaše glasa Jahvina.
Bet kurnēja savās teltīs un nepaklausīja Tā Kunga balsij.
26 Zakle se tada podignutom rukom: sve će ih pokosit' u pustinji,
Tāpēc Viņš pacēla pret tiem Savu roku, tos nosist tuksnesī
27 potomstvo njino međ' narode razbacat', njih razasut' po zemljama.
Un nogāzt viņu dzimumu starp pagāniem un tos izkaisīt pa tām zemēm.
28 Posvetiše se Baal Peoru i jedoše žrtve bogova mrtvih.
Tie pieķērās arī BaālPeoram un ēda mirušu upurus,
29 Razjariše ga nedjelima svojim, i on na njih pošast baci.
Un apkaitināja To Kungu ar saviem darbiem, ka mocība starp viņiem ielauzās.
30 Al' se Pinhas diže, sud izvrši i pošasti nesta tada.
Tad Pinehas cēlās un sodīja, un tā mocība mitējās.
31 U zasluge to mu uđe u sva pokoljenja dovijeka.
Un tas viņam tapa pielīdzināts par taisnību uz bērnu bērniem mūžīgi.
32 Razjariše ga opet kraj voda meripskih, i Mojsija zlo pogodi zbog njih,
Un tie Viņu apkaitināja pie bāršanās ūdens, ka Mozum viņu dēļ ļaunums uzgāja.
33 jer mu duh već ogorčiše, nesmotrenu riječ izusti.
Jo tie padarīja viņa sirdi rūgtu, ka viņš neapdomīgi runāja ar savām lūpām.
34 I ne istrijebiše naroda za koje im Jahve bješe naredio.
Tie arī neizdeldēja tās tautas, kā Tas Kungs tiem bija pavēlējis;
35 S poganima miješahu se, naučiše djela njina.
Bet tie sajaucās ar pagāniem un mācījās viņu darbus;
36 Štovahu likove njihove, koji im postaše zamka.
Un kalpoja viņu elkiem, un tie viņiem palika par valgu.
37 Žrtvovahu sinove svoje i svoje kćeri zlodusima.
Pat savus dēlus un savas meitas tie upurēja nešķīstiem gariem,
38 Prolijevahu krv nevinu, krv sinova i kćeri svojih, koje žrtvovahu likovima kanaanskim. Zemlja bješe krvlju okaljana,
Un izlēja nenoziedzīgas asinis, savu dēlu un savu meitu asinis, ko tie upurēja Kanaāna elkiem, tā ka zeme tapa apgānīta caur asins vainām.
39 djelima se svojim uprljaše, učiniše preljub svojim nedjelima.
Un tie sagānījās ar saviem darbiem un maukoja ar savām darīšanām.
40 Na svoj narod Jahve srdžbom planu, zgadi mu se njegova baština.
Par to Tas Kungs ļoti iedusmojās pret Saviem ļaudīm un turēja par negantību Savu īpašumu;
41 Predade ih u ruke pogana te vladahu njima mrzitelji njini.
Un Viņš tos nodeva pagānu rokā, un viņu nīdētāji par tiem valdīja.
42 Mučili ih neprijatelji i tlačili rukom svojom.
Un viņu ienaidnieki tos apbēdināja un tos pazemoja apakš savas rokas.
43 Prečesto ih izbavljaše, al' ga razjariše naumima svojim: pokošeni bjehu za bezakonja svoja.
Viņš tos izglāba daudzkārt, taču tie Viņu apkaitināja ar savu padomu un iznīka savu noziegumu dēļ.
44 On pogleda opet na nevolju njinu kad njihove molitve začu
Bet Viņš uzlūkoja viņu bēdas un dzirdēja viņu kliegšanu,
45 i sjeti se svog Saveza s njima, sažali se na njih u velikom milosrđu svome.
Un pieminēja viņu labad Savu derību, un Viņam bija žēl pēc Savas lielās žēlastības,
46 Učini da nađu milost u onih što ih bjehu zarobili.
Un lika tiem atrast sirds žēlastību pie visiem, kas tos turēja cietumā.
47 Spasi nas, Jahve, Bože naš, i saberi nas od bezbožnih naroda da slavimo tvoje sveto ime, da se tvojom slavom ponosimo.
Atpestī mūs, Kungs, mūsu Dievs, un sapulcini mūs no tiem pagāniem, ka mēs pateicamies Tavam svētam vārdam un lielāmies ar Tavu slavu.
48 Blagoslovljen Jahve, Bog Izraelov, od vijeka dovijeka! I sav narod neka kaže: “Amen! Aleluja!”
Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam, un visi ļaudis lai saka: Āmen! Alleluja.
