Psalmi 105
1 Hvalite Jahvu, prizivajte mu ime, navješćujte među narodima djela njegova!
Pateiciet Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, dariet zināmus starp tiem ļaudīm Viņa darbus.
2 Pjevajte mu, svirajte mu, pripovijedajte sva njegova čudesa!
Dziediet Viņam, slavējiet Viņu ar dziesmām, pārdomājiet visus Viņa brīnumus.
3 Dičite se svetim imenom njegovim, neka se raduje srce onih što traže Jahvu!
Slavējiet Viņa svēto vārdu; lai tās sirdis priecājās, kas To Kungu meklē.
4 Tražite Jahvu i njegovu snagu, tražite svagda njegovo lice!
Vaicājiet pēc Tā Kunga un pēc Viņa spēka, meklējiet vienmēr Viņa vaigu.
5 Sjetite se čudesa koja učini, njegovih čuda i sudova usta njegovih!
Pieminiet Viņa brīnumus, ko Viņš ir darījis, Viņa brīnuma darbus un Viņa mutes tiesas, -
6 Abrahamov rod sluga je njegov, sinovi Jakovljevi njegovi izabranici!
Tu Ābrahāma, Viņa kalpa dzimums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzētie!
7 On je Jahve, Bog naš; po svoj su zemlji njegovi sudovi!
Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs; Viņa tiesas iet pār visu zemi.
8 On se uvijek sjeća svojega Saveza, riječi koju dade tisući naraštaja:
Viņš piemin Savu derību mūžam, to vārdu, ko Viņš ir iecēlis tūkstošiem dzimumiem,
9 Saveza koji sklopi s Abrahamom i zakletve svoje Izaku.
Ko Viņš ar Ābrahāmu derējis un ko zvērējis Īzakam.
10 Ustanovi je kao zakon Jakovu, Izraelu vječni Savez,
To Viņš arī Jēkabam ir iecēlis par likumu, Israēlim par mūžīgu derību,
11 govoreći: “Tebi ću dati kanaansku zemlju kao dio u baštinu vašu.”
Sacīdams: tev Es došu Kanaāna zemi, jūsu mantības daļu;
12 Kad ih još bješe malo na broju, vrlo malo, i kad bjehu pridošlice u njoj,
Kad tie vēl bija mazs pulciņš, ne daudz, un svešinieki iekš tās,
13 išli su od naroda do naroda, iz jednoga kraljevstva k drugom narodu,
Un staigāja no vienas tautas pie otras, no vienas valsts pie otras valsts ļaudīm,
14 ali ne dopusti nikom da ih tlači, kažnjavaše zbog njih kraljeve:
Viņš nevienam neļāva tos apbēdināt, Viņš arī ķēniņus sodīja viņu dēļ:
15 “Ne dirajte u moje pomazanike, ne nanosite zla mojim prorocima!”
Neaizskariet Manus svaidītos un nedariet ļauna Maniem praviešiem!
16 I on pozva glad na zemlju, sve zalihe uništi krušne.
Viņš aicināja badu pār zemi, Viņš atņēma visu maizes padomu.
17 Pred njima čovjeka posla: Josip u ropstvo bijaše prodan.
Viņš sūtīja viņu priekšā vienu vīru; Jāzeps tapa pārdots par kalpu.
18 Sputaše uzama noge njegove, u gvožđe mu vrat staviše,
Viņa kājas tapa spaidītas siekstā, viņa miesas nāca dzelzīs,
19 dok se ne ispuni proroštvo njegovo, Jahvina ga riječ potvrdi.
Tiekams viņa vārds notika, un Tā Kunga sludinājums to pārbaudīja.
20 Kralj naredi da ga driješe, narÄodÄa poglavar oslobodi njega.
Tas ķēniņš sūtīja un lika to atraisīt, tas ļaužu valdītājs to atlaida vaļā.
21 Za domaćina ga stavi kući svojoj, za nadstojnika sveg imanja svoga,
Viņš to iecēla par kungu savam namam un par valdnieku visai savai mantai.
22 da velikaše njegove po volji uči i starce njegove mudrosti da vodi.
Ka tas saistītu viņa lielkungus pēc sava prāta un mācītu gudrību viņa vecākajiem.
23 Tad Izrael u Egipat uđe, Jakov došljak bješe u Kamovoj zemlji.
Tā Israēls nāca Ēģiptes zemē un Jēkabs piemita Hama zemē.
24 Narod svoj umnoži veoma, učini ga jačim od dušmana.
Un Viņš Saviem ļaudīm lika augumā augt un tos darīja jo varenus nekā viņu pretiniekus.
25 Okrenu im srce da zamrze narod njegov, da slugama njegovim opaki budu.
Viņš pārvērsa viņu sirdi, ienīdēt Viņa ļaudis un ar viltu glūnēt uz Viņa kalpiem.
26 Mojsija posla, slugu svoga, Arona, kog odabra.
Viņš sūtīja Mozu, Savu kalpu, un Āronu, ko Viņš bija izredzējis.
27 Činjahu među njima znake njegove i čudesa u Kamovoj zemlji.
Tie darīja viņu starpā Dieva brīnumus un brīnuma zīmes Hama zemē.
28 Posla tmine, i smrknu se, al' prkosiše oni riječima njegovim.
Viņš sūtīja tumsu, tad kļuva tumšs; un tie Viņa Vārdam neturējās pretī.
29 U krv im vode prometnu i pobi ribe njihove.
Viņš pārvērsa viņu ūdeņus par asinīm un nokāva viņu zivis.
30 Zemljom im žabe provrvješe, prodriješe i u dvore kraljevske.
Viņu zeme mudžēja no vardēm viņu ķēniņu kambaros.
31 Reče, i muha roj doletje i komarci u sve kraje njine.
Viņš runāja, tad nāca kukaiņi, utis visās viņu robežās.
32 Mjesto kiše grÓad im dade, ognjene munje po njihovoj zemlji.
Viņš tiem deva krusu lietus vietā, uguns liesmas viņu zemē,
33 Udari im lozu i smokve, polomi stabla u krajima njinim.
Un sasita viņu vīna kokus un viņu vīģes kokus un salauzīja kokus viņu robežās.
34 Reče, i skakavci dođoše i bezbrojne gusjenice s njima.
Viņš runāja, tad nāca siseņi un vaboles neizskaitāmā pulkā,
35 U zemlji im proždriješe svu bilinu, proždriješe rod njihovih njiva.
Kas apēda visu zāli viņu zemē, un norija viņu zemes augļus.
36 Pobi sve prvorođene u njihovoj zemlji, sve prvine snage njihove.
Viņš kāva arī visus pirmdzimtos viņu zemē un visu viņu pirmo stiprumu.
37 Izvede ih sa srebrom i zlatom; u plemenima njinim bolesnih ne bješe.
Un tos izveda ar sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.
38 Odlasku njihovu Egipat se obradova, jer ga od njih strah spopade.
Ēģiptes zeme priecājās, kad tie izgāja, jo viņu bailes uz tiem bija kritušas.
39 Rasprostro je oblak kao pokrov i oganj da se obnoć sja.
Viņš deva padebesi par apsegu, un uguni naktī par gaismu.
40 Zamoliše, i dovede prepelice, nebeskim ih kruhom tad nahrani.
Tie lūdza un viņš lika nākt paipalām un tos ēdināja ar debes'maizi.
41 Hrid rascijepi, i provri voda, pustinjom poteče kao rijeka.
Viņš pāršķēla klinti, tad ūdens iztecēja, un upes skrēja tuksnesī.
42 Tad se sjeti svete riječi svoje što je zada sluzi svome Abrahamu.
Jo Viņš pieminēja Savu svēto vārdu un Ābrahāmu, Savu kalpu.
43 Puk svoj s klicanjem izvede i s veseljem izabrane svoje.
Tā Viņš izveda Savus ļaudis ar prieku un Savus izredzētos ar gavilēšanu,
44 I dade im zemlje poganske, trud naroda baštiniše,
Un tiem deva pagānu zemes; tie iemantoja tautu sviedrus,
45 da čuvaju naredbe njegove i zakone da mu paze. Aleluja!
Lai turētu Viņa likumus un sargātu Viņa bauslību. Alleluja.
