< Mudre Izreke 31 >
1 Riječ Lemuela, kralja Mase, kojima ga je učila majka njegova.
Ķēniņa Lemuēļa vārdi, tā mācība, ko viņa māte tam mācīja.
2 Ne, sine moj! Ne, sine srca mog! Ne, sine zavjeta mojih!
Ak, mans dēls! ak manas miesas dēls! tu manu solījumu dēls.
3 Ne daj snage svoje ženama ni putova svojih zatiračima kraljeva.
Nedod sievām savu spēku, nedz savu ceļu tām, kas ķēniņus samaitā.
4 Nije za kraljeve, Lemuele, ne pristaje kraljevima vino piti, ni glavarima piće opojno,
Ķēniņiem nebūs, ak Lemuēl, ķēniņiem nebūs vīna dzert, nedz valdniekiem stipra dzēriena iekārot,
5 da u piću ne zaborave zakona i prevrnu pravo nevoljnicima.
Ka dzerdami neaizmirst likumus, un nepārgroza tiesu visiem sērdieņiem.
6 Dajte žestoko piće onomu koji će propasti i vino čovjeku komu je gorčina u duši:
Dodiet stipru dzērienu tam, kas iet bojā, un vīnu, kam noskumusi sirds:
7 on će piti i zaboraviti svoju bijedu i neće se više sjećati svoje nevolje.
Tāds lai dzer, ka aizmirst savu nabadzību, un vairs nepiemin savas bēdas.
8 Otvaraj usta svoja za nijemoga i za pravo sviju nesretnika što propadaju.
Atdari savu muti par mēmo un par visiem, kas ir atstāti.
9 Otvaraj usta svoja, sudi pravedno i pribavi pravo siromahu i nevoljniku.
Atdari savu muti, tiesā taisni un nes tiesu nabagam un sērdienim.
10 Tko će naći ženu vrsnu? Više vrijedi ona nego biserje.
Tikušu (tikumīgu) sievu, kas tādu atrod, pāri par pērlēm ir viņas dārgums.
11 Muževljevo se srce uzda u nju i blagom neće oskudijevati.
Uz viņu uzticas vīra sirds un labuma tam netrūkst nekāda.
12 Ona mu čini dobro, a ne zlo, u sve dane vijeka svojeg.
Tā dara tam labu, ne ļaunu visās sava mūža dienās.
13 Pribavlja vunu i lan i vješto radi rukama marnim.
Viņa gādā par vilnu un liniem un strādā priecīgām rokām.
14 Ona je kao lađa trgovačka: izdaleka donosi kruh svoj.
Tā ir kā laivinieka laiva, sagādā maizi no tālienes.
15 Još za noći ona ustaje, hrani svoje ukućane i određuje posao sluškinjama svojim.
Jau pašā naktī tā ceļas un dod barību savai saimei un kalponēm iespriesto tiesu.
16 Opazi li polje, kupi ga; plodom svojih ruku sadi vinograd.
To zemes stūri, ko cerē, tā dabū, no savu roku augļiem tā dēsta vīna dārzu.
17 Opasuje snagom bedra svoja i živo miče rukama.
Ar spēku tā jož savus gurnus un savas rokas ar stiprumu.
18 Vidi kako joj posao napreduje: noću joj se ne gasi svjetiljka.
Tā mana, ka viņas pūliņš labi sokas, un gaisma tai neapdziest naktī.
19 Rukama se maša preslice i prstima drži vreteno.
Tā stiepj savu roku pie kodeļa un tver ar pirkstiem ratiņu.
20 Siromahu dlan svoj otvara, ruke pruža nevoljnicima.
Tā sērdieņus mīlīgi apkampj un pasniedz nabagiem roku.
21 Ne boji se snijega za svoje ukućane, jer sva čeljad ima po dvoje haljine.
Savam namam tā nebīstas sniega, jo saime divkārtīgi ģērbta.
22 Sama sebi šije pokrivače, odijeva se lanom i purpurom.
Tā sev taisa apsegus, dārgs audeklis un purpurs tai ir apģērbs.
23 Muž joj je slavan na Vratima, gdje sjedi sa starješinama zemaljskim.
Tai vīrs ir pazīstams vārtos, kad tas sēž ar zemes vecajiem.
24 Platno tka i prodaje ga i pojase daje trgovcu.
Viņa auž linu svārkus un pārdod, un izdod pircējiem jostas.
25 Odjevena je snagom i dostojanstvom, pa se smije danu budućem.
Stiprums un gods tai apģērbs; tā smejas par nākamo laiku.
26 Svoja usta mudro otvara i pobožan joj je nauk na jeziku.
Savu muti tā atdara ar gudrību, un uz viņas mēles ir jauka mācība.
27 Na vladanje pazi ukućana i ne jede kruha besposlice.
Viņa skatās pēc visām sava nama gaitām un neēd savu maizi ar slinkumu.
28 Sinovi njezini podižu se i sretnom je nazivaju, i muž njezin hvali je:
Viņas bērni pieceļas un teic viņu laimīgu; viņas vīrs, tas to slavē:
29 “Mnoge su žene bile vrsne, ali ti ih sve nadmašuješ.”
Daudz mātes meitām ir goda tikums, bet tu esi pāri par visām!
30 Lažna je ljupkost, tašta je ljepota: žena sa strahom Gospodnjim zaslužuje hvalu.
Daiļums viļ un skaistums paiet; dievbijīga sieva, tā ir teicama!
31 Plod joj dajte ruku njezinih i neka je na Vratima hvale djela njezina!
Teiciet viņu par viņas roku augļiem, un viņas pašas darbi lai viņu ļaudīs teic!