Mudre Izreke 29
1 Čovjek koji, po opomeni, ostaje tvrdoglav, u tren će se slomiti, i neće mu biti spasa.
Vīrs, kas pārmācīts, tomēr ciets, taps piepeši salauzts, un nebūs, kas dziedina.
2 Narod se veseli kad se množe pravednici, a puk uzdiše kad zavlada opaki.
Kad taisnie iet vairumā, tad ļaudis priecājās; bet kad bezdievīgais valda, tad ļaudis nopūšās.
3 Čovjek koji ljubi mudrost, veseli oca svoga, a koji se druži s bludnicama, rasipa imetak.
Kas gudrību mīļo, iepriecina savu tēvu; bet kas ar maukām pinās, tas izplītē savu mantu.
4 Kralj pravicom održava državu, a ruši je čovjek koji nameće daće.
Caur tiesu un taisnību ķēniņš dara valsti pastāvam; bet kas dāvanas plēš, tas to izposta.
5 Čovjek koji laska bližnjemu svome razapinje mrežu stopama njegovim.
Kas otram mīksti pieglaužas, met tīklu viņa soļiem.
6 U grijehu je zamka zlu čovjeku, a pravednik likuje i veseli se.
Bezdievīgais savaldzinājās savos grēkos, bet taisnais priecājās un līksmojās.
7 Pravednik razumije pravo malenih, a opaki ne shvaća spoznaju.
Taisnais ņem vērā nabaga žēlošanos; bezdievīgais par to nemaz nebēdā.
8 Podsmjevači uzbunjuju grad, a mudri stišavaju srdžbu.
Kam viss tik smiekls, sakurina pilsētu; bet gudrie apslāpē kaislību.
9 Kad se mudrac parbi s bezumnikom, il' se srdio, il' se smijao, svejednako mira nema.
Gudrs ar ģeķi pie tiesas, tad skaistās, tad smejas, galā netiek.
10 Krvopije mrze poštenoga, a pravednici mu se za život brinu.
Asins vīri ienīst bezvainīgo, bet taisnie rūpējās par viņa dvēseli.
11 Bezumnik izlijeva sav svoj gnjev, a mudrac susteže svoju srdžbu.
Ģeķis izkrata visu savu padomu, bet gudrs vīrs to patur pie sevis.
12 Ako vladalac posluša riječ lažljivu, sve mu sluge postaju opake.
Kungs, kas uz meliem klausa, tam visi kalpi blēži.
13 Siromah se i gulikoža susreću: Jahve obojici prosvjetljuje oči.
Nabagi un mantas plēsēji sastop viens otru; abiem Tas Kungs dod acu gaismu.
14 Kralj koji sudi siromasima po istini ima prijesto čvrst dovijeka.
Ķēniņš, kas nabagiem nes taisnu tiesu, tā goda krēsls pastāvēs mūžīgi.
15 Šiba i ukor podaruju mudrost, a razuzdan mladić sramoti majku svoju.
Rīkste un pārmācība dod gudrību; bet bērns savā vaļā dara mātei kaunu.
16 Kad se množe opaki, množi se i grijeh, ali pravednici promatraju propast njihovu.
Kur bezdievīgie iet vairumā, tur vairojās grēki; bet taisnie redzēs viņu krišanu.
17 Ukori sina svoga, i zadovoljit će te i dati radost duši tvojoj.
Pārmāci savu dēlu, tad tev būs prieks no viņa un tavai dvēselei līksmība.
18 Kad objave nema, narod se razuzda, a blago onome tko se drži Zakona!
Kur Dieva mācības nav, tur ļaudis nevaldāmi; bet svētīgs, kas mācību sargā.
19 Samim se riječima sluga ne popravlja, jer se ne pokorava iako umom shvaća.
Kalps ar vārdiem nav mācams; lai gan labi prot, taču neklausa,
20 Jesi li vidio čovjeka brza na riječima? I bezumnik ima više nade nego on.
Kad tu vīru redzi, kam veikla mēle, tad no muļķa vairāk cerības nekā no tāda.
21 Tko mazi slugu svoga od djetinjstva bit će mu poslije neposlušan.
Kad kalpu no pirmā gala izlutina, tad pēcgalā grib būt par pašu dēlu.
22 Gnjevljiv čovjek zameće svađu, a naprasit čovjek počini mnoge grijehe.
Ātrs cilvēks saceļ bāršanos, un sirdīgs vīrs padara daudz grēku.
23 Oholost ponizuje čovjeka, a ponizan duhom postiže časti.
Cilvēka lepnība viņu gāzīs, bet pazemīgs gars panāks godu.
24 Tko s lupežom plijen dijeli, mrzi sebe samog: čuje proklinjanje i ništa ne otkriva.
Kas ar zagli dalās, tas ienīst savu dvēseli; viņš dzird Dieva lāstus un nepierāda.
25 Strah čovjeku postavlja zamku, a tko se uzda u Jahvu, nalazi okrilje.
Priekš cilvēkiem drebēt ieved valgos; bet kas uz To Kungu paļaujas, ir drošā vietā.
26 Mnogi traže milost vladaočevu, ali Jahve dijeli pravdu svakome.
Daudzi meklē valdnieka vaigu; bet no Tā Kunga nāk katram tā tiesa.
27 Nepravednik je mrzak pravednicima, a pravednik je mrzak opakima.
Netaisnais riebj taisniem, un kas bezvainīgs savā ceļā, riebj bezdievīgam.
